Skaņas – fona trokšņi, sarunas, mūzika – mums apkārt dzirdamas ir nemitīgi un tās var ietekmēt mūsu pašsajūtu. Mūzikas terapeite Jana Duhovska atklāj, kā pārvaldīt un vadīt savas emocijas un mentālo veselību ar mūzikas palīdzību.

10. un 11. oktobrī Rīgā notiek 3. starptautiskais PMNET Forums jeb Precīzijas medicīnas tīklošanās forums, kas ir viena no vadošajām precīzijas medicīnas platformām Ziemeļeiropā. Šogad forumā piedalās vairāk nekā 300 dalībnieku, tostarp veselības nozares speciālisti, zinātnieki, uzņēmēji un politikas veidotāji, lai apspriestu aktuālus jautājumus, kas ietekmē Latvijas ekonomiku un veselības aprūpes sistēmu. 

Ievads lietišķajā kinezioloģijā (LK) – 23.–24. novembrī

Muskuļu testēšanas metodes – 14.–15. decembrī

Dalības maksa: 200,00 EUR (par divām dienām).

Ceļu locītavu krakšķēšana ir diezgan izplatīta parādība. Vai par to būtu jāuztraucas? Skaidrojumu sniedz traumatoloģe, bet no farmaceitiskās aprūpes puses iespējamos risinājumus raksturo farmaceite. 

Sadzīvē var novērot situācijas, kad ievārījumam tiek noņemta pelējuma kārta, lai ievārījumu tālāk lietotu uzturā, vai tiek nogriezta maizes iepelējusī daļa, turpinot ēst it kā nebojāto daļu. Tomēr šādi paradumi nav balstīti zinātnē un var būt kaitīgi mūsu veselībai. 

29. oktobrī visā pasaulē tiks atzīmēta Pasaules Insulta diena, vēršot sabiedrības uzmanību uz to, cik svarīgi ir atpazīt insulta simptomus un rīkoties ātri, jo medicīniskās palīdzības ātrai saņemšanai var būt izšķiroša nozīme. Cilvēkiem, kuri pārcietuši insultu, var būtiski pasliktināties dzīves kvalitāte, taču speciālisti atgādina – mūsdienu medicīna ir pietiekami attīstīta, lai risinātu dažādas problēmas. 

Šobrīd ārsta palīgi ir ļoti pieprasīti veselības aprūpes nozarē un viņu nozīme tikai pieaug. Uzzināsim, kas ir ārsta palīgi, ko viņi dara, kur strādā un kas nepieciešams, lai kļūtu par ārsta palīgu!

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?

Diabēts ir neredzama, bet prasīga diagnoze, kas, ienākot cilvēka dzīvē, nozīmē būtiskas pārmaiņas, pielāgošanos, ikdienas ieradumu izmainīšanu un milzīgu disciplīnu. Tomēr diabēts nenozīmē, ka dzīve ir beigusies. Ar līdzcilvēku izpratni un atbalstu, mūsdienu tehnoloģiju palīdzību, apņemšanos un gribasspēku diabētu iespējams savienot ar pilnvērtīgu un aktīvu dzīvi un pat sportu profesionālā līmenī, gūstot panākumus.

Informēt sabiedrību par esošo situāciju medicīnas nozarē, pastāstīt un parādīt, kā notiek nozares attīstība, kā tiek domāts par pacientu un ārstu labklājību, nākotni un digitalizācijas formām – tāds ir jaunā raidieraksta “Kas notiek Medicīnā” galvenais mērķis. Raidieraksts iznāk reizi divās nedēļās, un katrā raidījumā viesosies kāds no veselības nozares speciālistiem un, atbildot uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, “apskatīs” notiekošo medicīnā no savas jomas skatu punkta.