Cilvēka papilomas vīruss (CPV) – kas par to jāzina? Stāsta ginekoloģe
Raksta autore: Olga Plisko, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Latvijas Kolposkopijas biedrības priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa Universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedra
Cilvēka papilomas vīruss jeb CPV ir plaši izplatīta infekcija, kas skar ādu un gļotādas. Visbiežāk par CPV runā saistībā ar dzemdes kakla vēzi, taču tā nav vienīgā saslimšana, ko šis vīruss spēj izraisīt.
Šobrīd zināmi vairāk nekā 200 dažādi CPV tipi jeb veidi. Tos var iedalīt dažādi: 1) atbilstoši inficējamiem audiem – ādas un gļotādas tipa; 2) atbilstoši spējai izraisīt ļaundabīgas saslimšanas (onkogenitātes) – augsta un zema onkogēnā riska tipi. Klīniski nozīmīgākais ir otrais iedalījums, atbilstoši spējai izraisīt vēzi. Augsts onkogēns risks ir 14 tipiem, no kuriem visbiežākie un arī agresīvākie ir 16. un 18.tips. Šie divi tipi saistīti ar 70% dzemdes kakla vēža gadījumu. No zema riska tipiem visbiežākie ir 6. un 11. tips. Par zemā onkogēnā riska tipiem runā mazāk, jo tie pamatā izraisa labdabīgas saslimšanas, piemēram, dzimumorgānu un citu ķermeņa apvidu kārpas, un respiratoro papilomatozi – saslimšana, kad papilomas veidojas elpceļos. Lai arī šīs saslimšanas no onkoloģijas viedokļa nav bīstamas, tās var radīt izteiktus kosmētiskos defektus (piemēram, izplatoties dzimumorgānu kārpām). Zemā onkogēnā riska CPV tipi var izraisīt arī nopietnus veselības traucējumus un apdraudēt pacientu dzīvību, kā tas notiek, ja elpceļos veidojas daudzas papilomas, kas traucē normāli elpot.
Augsta onkogēnā riska CPV tipi spēj izraisīt dažādas, gan labdabīgas, gan ļaundabīgas saslimšanas dzemdes kaklā, makstī, ārējos dzimumorgānos sievietēm (vulvā), anālajā, dzimumlocekļa un orofaringeālajā apvidū. Tātad, CPV izraisītās saslimšanas skar abus dzimumus.
Cilvēka papilomas vīruss ir ļoti lipīgs un ar to var inficēties ikviens. Visbiežāk vīrusu nodod tuva kontakta ceļā, lielākoties tas ir dzimumkontakts. Taču, nav obligāti nepieciešama gļotādu saskare, kā tas ir, piemēram, HIV gadījumā. Vīruss dzīvo arī uz ādas, tāpēc nevajadzētu paļauties uz prezervatīvu, jo CPV gadījumā tas nesniedz pilnīgu aizsardzību. Visbiežāk vīruss sastopams jauniešiem, kuri nesen uzsākuši dzimumdzīvi, vidēji tas ir līdz 25 gadu vecumam. Sievietēm līdz ar vecumu vīrusa izplatība samazinās, bet vīriešiem CPV sastopams biežāk un tas nemazinās ar vecumu. Jāatceras, ka jebkura sieviete vai vīrietis var kļūt par CPV nēsātāju un izplatītāju. Lai arī CPV uzskata par visbiežāko seksuāli transmisīvo infekciju, inficēties var arī sadzīves kontakta ceļā (īpaši tas attiecās uz tipiem, kas izraisa kārpas), un dzemdību laikā māte var nodot CPV savam bērnam.
Cēloņi
Foto: Freepik.com/ kjpargeter
Vairāk nekā 99% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa augsta onkogēnā riska CPV infekcija. Vācu virusologs Harald zur Hausen 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju par atklājumu, ka dzemdes kakla vēzis saistīts ar cilvēka papilomas vīrusa infekciju. Tas dzemdes kakla vēzi padara par unikālu saslimšanu – ir zināms izraisītājs, un tā ir pilnībā novēršama slimība. Pasaules Veselības organizācija 2020.gadā apstiprinājusi globālo stratēģiju dzemdes kakla vēža apkarošanai pasaulē. Šis stratēģijas mērķis ir faktiski pilnībā izskaust dzemdes kakla vēzi, lai tā biežums nepārsniedz četrus gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju (4/100 000). Latvijā pēdējos gados dzemdes kakla vēža sastopamība ir 16 līdz 17/100 000, kas nozīmē, ka ik gadu saslimst 200 līdz 250 sievietes. Lai arī šie skaitļi nešķiet lieli, jāpatur prātā, ka Latvijā tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Būtiski arī tas, ka dzemdes kakla vēzis ir jaunu sieviešu slimība. Tā visbiežāk skar sievietes 40 līdz 50 gadu vecumā. Šīm sievietēm ir ģimene, viņas audzina bērnus vai, iespējams, grūtniecību vēl tikai plāno. Viņas strādā un aktīvi piedalās mūsu valsts ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Tāpēc ļoti būtiski darīt visu iespējamo, lai nepieļautu šo saslimšanu, īpaši, zinot, ka mūsu valstī tam radītas visas iespējas!
Vai CPV ir bīstams?
Neraugoties uz to, ka CPV ir ļoti plaši izplatīts, tas visbiežāk nopietnu saslimšanu organismā nerada. Aptuveni 80% gadījumu infekcija pāriet pati, jo ar to tiek galā cilvēka imūnā sistēma. Visbiežāk tas notiek viena – divu gadu laikā. Tikai aptuveni 20% gadījumu vīruss organismā uzkavēsies un, iespējams, sāks radīt kādas izmaiņas. Vēl viena būtiska CPV infekcijas īpatnība – vīrusa izmaiņas šūnās attīstās lēnām. Sākotnēji tās ir labdabīgas, tā sauktās pirmsvēža izmaiņas, ko iedala vairākās smaguma pakāpēs: vieglas, vidēji izteiktas un izteiktas jeb smagas pirmsvēža izmaiņas. Vieglas pakāpes izmaiņas vēl sauc par zema riska izmaiņām, jo tām nav ļaundabīgā potenciāla, tās par vēzi faktiski nekad nekļūst. Vidēji smagas un smagas pirmsvēža izmaiņas dēvē arī par augsta riska izmaiņām, kurām, atkarībā no smaguma, ir dažāds risks pēc vairākiem gadiem kļūt par vēzi. No CPV infekcijas līdz dzemdes kakla vēzim vidēji aizrit 10 līdz 15 gadi. Dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas var veiksmīgi ārstēt un tādējādi novērst vēža attīstību. Dzemdes kakla vēža skrīnings ir vērsts tieši uz labdabīgu pirmsvēža saslimšanu atklāšanu.
Dzemdes kakla vēža skrīnings
Foto: Freepik.com/ stefamerpik
Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ieviests 2009. gadā. Kopš tā laika tas ir vairākkārt mainījies, lai atbilstu pasaules un Eiropas ieteikumiem. Šobrīd skrīningā izmantotas vismodernākās izmeklēšanas metodes, lai vēl precīzāk atlasītu tās sievietes, kurām ir paaugstināts dzemdes kakla vēža attīstības risks. Uzaicinājumu uz dzemdes kakla vēža skrīningu (tāpat kā krūts vēža) ģenerē Nacionālais veselības dienests (NVD). To papīra formātā sūta uz sievietes deklarēto adresi vai arī, sākot ar šo gadu, ja ir izveidota e-adrese portālā www.latvija.lv, uzaicinājuma vēstuli sūta elektroniski. Samērā daudz sieviešu norāda, ka uzaicinājuma vēstules nav saņēmušas. Tas daļēji saistāms ar to, ka viņas nedzīvo deklarētajā adresē, tāpēc aicinātu aktīvi izmantot elektronisko vēstules saņemšanas iespēju un reģistrēt savu e-adresi. Ja vēstule nav saņemta vai ir nozaudēta, tad ir vairāki veidi, kā to var atjaunot: 1) daudziem ginekologiem, īpaši lielajās ārstniecības iestādēs, kuriem ir līgumattiecībās ar NVD, ir pieeja skrīninga datu bāzei un viņi šo vēstuli var arī uzreiz izmantot; 2) uzaicinājuma vēstuli atjaunot var arī ģimenes ārsts; 3) var vērsties NVD ar lūgumu atsūtīt jaunu uzaicinājumu, bet šis būs vissarežģītākais un ilgākais ceļš. Jāpiebilst, ka veikt analīzi dzemdes kakla vēža skrīningam var pie jebkura ginekologa, arī pie maksas ārsta. Tādā gadījumā par pašu analīzi jāmaksā nebūs (to sedz valsts), bet vizītes cena gan būs jāapmaksā pašai. Uzaicinājums ir derīgs līdz nākamās vēstules saņemšanai, un to var izmantot jebkurā brīdī, tomēr ieteicams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, lai neaizmirstu.
Šobrīd skrīningu var iedalīt divās vecuma grupās: 25 līdz 29 gadi un 30 līdz 70 gadi. Līdz 25 un pēc 70 gadu vecuma saslimstība ar dzemdes kakla vēzi ir ļoti maza, tāpēc šajos vecumos skrīningu neiesaka. Vecuma grupā 25 līdz 29 gadi kā pirmo veic analīzi uz šūnām un meklē pirmsvēža izmaiņām raksturīgās pazīmes. Ja nepieciešams, laboratorija veic arī izmeklējumu uz augsta riska CPV. Sievietes saņem uzaicinājumu ar trīs gadu intervālu, tātad 25 un 28 gadu vecumā. Analīzes paņemšanu veic ginekoloģiskās apskates laikā, ar speciālu slotiņu paņemot materiālu no dzemdes kakliņa. Šī manipulācija ir nesāpīga, bet var radīt nelielu diskomfortu. Sākot no 30 gadiem, kā pirmo testu veic analīzi uz augsta riska CPV un intervāls starp uzaicinājumiem ir pieci gadi. CPV analīze ir precīzāka par šūnu analīzi. Ja CPV vīrusi nav atrasti, tad tuvāko piecu gadu laikā nav riska attīstīties dzemdes kakla vēzim un var droši gaidīt nākamo uzaicinājumu. Ja tomēr kāds no CPV tipiem atrasts, tad tas automātiski vēl nenozīmē, ka ir vai būs vēzis. Tas nozīmē, ka nepieciešami papildu izmeklējumi, lai precīzāk izvērtētu risku. Papildu izmeklējums var būt šūnu analīze, ko veic laboratorija no tā paša parauga, vai arī kolposkopija. Ja pēc šūnu analīzes rezultātiem ginekologs iesaka turpināt novērošanu un veikt atkārtotu vizīti pēc 12 mēnešiem, tad šajā periodā bojājumu novēršanas nolūkos sieviete var lietot specifisku vaginālo gelu "Papilocare", kas veido aizsargbarjeru – aizsargplēvīti dzemdes kakla gļotādā. Tas ir dabīgs lokāls līdzeklis, kas var palīdzēt organismam ātrāk atbrīvoties no vīrusa un novērst jaunu bojājumu veidošanos. Savukārt, citos gadījumos nozīmē kolposkopiju. Tā ir padziļināta dzemdes kakliņa apskate palielinājumā ar ierīci, kas nedaudz atgādina mikroskopu. Kolposkopija ļauj precīzi novērtēt dzemdes kakliņu, vizualizēt vīrusa radītas izmaiņas, ja tādas ir, un nepieciešamības gadījumā paņemt mazus audu paraugus – biopsijas – vēl precīzākai izmeklēšanai. Ja skrīninga analīzē atrastas kādas izmaiņas, aicinu neuztraukties un ievērot sava ārsta ieteikumus, veikt visus nepieciešamos izmeklējumus. Atgādināšu, ka skrīninga mērķis ir atrast labdabīgas pirmsvēža izmaiņas, ko var veiksmīgi ārstēt un nepieļaut vēža rašanos!
Vakcinācijas nozīme
Foto: Freepik.com/ freepik
Skrīnings jeb iespēja atrast pirmsvēža saslimšanu vai ļoti agrīnu vēža stadiju ir iespējams tikai dzemdes kakla vēža gadījumā. Citām CPV izraisītām saslimšanām, gan ļaundabīgām, gan labdabīgām, šādas iespējas nav. Tāpēc ir būtiski minēt vēl vienu CPV izraisītu saslimšanu profilakses iespēju – vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu. Ja ir zināms slimības izraisītājs – CPV – tad ir iespējams radīt pret to vakcīnu. Pirmā vakcīna pret CPV, kas nodrošināja aizsardzību pret četriem CPV tipiem (16., 18., 6., 11.) apstiprināta 2006. gadā. Tad 2007. gadā licencēja vakcīnu tikai pret 16. un 18. tipu. 2014.gadā apstiprināta vakcīna ar joprojām visplašāko aizsardzību, kas satur deviņus CPV tipus (16., 18., 31., 33., 45., 52., 58., 6., 11.). Tā nodrošina aizsardzību gan pret tipiem, kas visbiežāk izraisa kārpas, gan arī pret septiņiem augsta onkogēnā riska CPV, kas kopā visbiežāk izraisa gan dzemdes kakla vēzi, gan arī citus ar CPV saistītus vēža veidus. Latvijā vakcinācija pret CPV uzsākta 2010.gadā, sākotnēji tika vakcinētas tikai meitenes no 12 gadu vecuma. Vadoties no citu valstu pieredzes, un redzot, cik efektīvi vakcinācija pret CPV spēj samazināt gan ar to saistīto saslimšanu skaitu, gan vīrusu apriti sabiedrībā, vakcinācijas grupu pakāpeniski paplašināja. Šobrīd par valsts līdzekļiem var vakcinēties gan meitenes, gan zēni no 12 līdz 17 gadu vecumam. Vislielāko aizsardzību vakcīna radīs, ja vakcinācija uzsākta pusaudžu vecumā pirms dzimumdzīves sākšanas, kamēr organisms vēl nav saskaries ar CPV, tas ir – 12 līdz 13 gadu vecumā. Tomēr, ja kādu iemeslu dēļ šajā vecumā vakcinācija nav veikta, tad par valsts līdzekļiem var vakcinēties līdz bērnam paliek pilni 18 gadi. Arī, ja 18 gadi paliek jau rītdien, šodien uzsākot, viss vakcinācijas kurss būs par brīvu. Šobrīd Latvijā, neatkarīgi no vecuma, iesaka saņemt divas vakcīnas ar sešu mēnešu intervālu starp tām.
Vakcinēties pret CPV var arī pēc 18 gadiem un vakcīna joprojām nodrošinās augsti efektīvu aizsardzību. Daudzās pasaules valstīs iesaka rutīnā vakcinēt jaunos cilvēkus līdz 26 gadu vecumam. Pēc 26 gadu vecuma lēmumu par vakcināciju pieņem pacients kopā ar savu ārstu, izvērtējot risku inficēties nākotnē. Vakcinēties pret CPV var jebkurā vecumā. Tikai jāatceras, ka vakcīna ir profilaktiska, tātad nodrošina aizsardzību pret jaunu infekciju. Ja organismā jau ir atrodams kāds no CPV tipiem, tad izārstēt to vakcīna nepalīdzēs (taču, nekļūs arī sliktāk), bet no citiem tipiem gan pasargās.
Vēl viena grupa, kam vērts aizdomāties par CPV vakcināciju, ir sievietes, kurām ārstētas dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas. Aptuveni vienai no desmit sievietēm ir risks, ka saslimšana var atkārtoties. Tam iemesls var būt gan, ka ārstēšana bijusi nepietiekama, gan jauna inficēšanās ar CPV. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no jaunas infekcijas. Sievietēm, kuras bijušas vakcinētas pirms vai tūdaļ pēc dzemdes kakla pirmsvēža saslimšanas ārstēšanas, ir gandrīz par 60% mazāks risks saslimt atkārtoti.
Vakcīna ir ļoti droša. Tā nesatur ne dzīvu, ne arī nedzīvu vai novājinātu vīrusu. Vakcīnas sastāvā ir tikai vīrusam līdzīgas daļiņas, kas iemāca organisma imūno sistēmu atpazīt vīrusu. Un tajā brīdī, kad CPV nonāks organismā, imunitāte spēs veiksmīgi tikt ar to galā. Jāpiebilst, ka dabīgā imunitāte pēc saskares ar CPV ir ļoti vāja un nenodrošina pietiekamu aizsardzību, tāpēc cilvēks var inficēties ar to pašu vīrusa tipu atkārtoti, līdz vienā brīdī imūnā sistēma vairs nespēs tikt ar to galā un var sākties izmaiņas šūnās. Pētot vakcīnas drošumu, nav atrasts, ka tā izraisītu nopietnus neiroloģiskus bojājumus, pēkšņu nāvi, neauglību, priekšlaicīgu olnīcu izsīkumu, spontānus abortus, augļa anomālijas vai kādas citas nopietnas saslimšanas. Kā pēc jebkuras vakcīnas, var būs sāpes un pietūkums injekcijas vietā, paaugstināta temperatūra. Iespējams arī īslaicīgs ģībonis, īpaši pusaudžiem, pamatā no uztraukuma.
Sievietēm, kuras veikušas vakcināciju pret CPV, jāturpina piedalīties skrīninga programmā un, saņemot kārtējo uzaicinājumu, jādodas pie ginekologa nodot analīzi. Jāatceras, ka, neraugoties uz to, ka vakcīna nodrošina ļoti plašu aizsardzību, tie tomēr nav 100%. Vakcinācija neatbrīvo no piedalīšanas skrīningā!
Vakcinācija pret CPV faktiski ir vienīgais veids, gan kā samazināt šī vīrusa izraisītās saslimšanas, gan arī limitēt vīrusa izplatību sabiedrībā. Lai arī dzemdes kakla vēža gadījumā ir pieejama skrīninga programma, arī šo saslimšanu bez sabiedrības vakcinācijas pret CPV eliminēt nebūs iespējams.
Mūsu valsts ir radījusi visus priekšnoteikumus, lai samazinātu saslimstību ar CPV izraisītām saslimšanām, un sasniegtu Pasaules Veselības organizācijas mērķi eliminēt dzemdes kakla vēzi. Dzemdes kakla vēža skrīningu īsteno, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, kas ļauj precīzi identificēt sievietes, kurām ir paaugstināts vēža risks. Ir pieejama augsti efektīva vakcīna pret CPV, kas nodrošina plašu aizsardzību, un 12 līdz 17 gadu jaunām meitenēm un zēniem tā ir valsts apmaksāta. Viss, ko jādara, ir jāizmanto valsts piedāvātās iespējas! Jo kopā mēs varam!
Raksta avots: www.arsts.lv