AMĒBAS
vienšūņu tipa sakņkāju klases dzīvnieki. Ķermenis sastāv no citoplazmas un 1 vai vairākiem kodoliem; blīva apvalka nav. No citoplazmas ārējās daļas - ektoplazmas tām veidojas pagaidu izaugumi - māņkājiņas (pseidopodijas), ar kurām amēbas pārvietojas un satver barību. Lielākā daļa amēbu brīvi dzīvo jūrā un saldūdenī, citas parazitē zarnās u.c. orgānos. Cilvēka organismā parazitē 7 sugas, no tām viena - dizentērijas amēba (Entamoeba histolytica) - konstatēta apmēram 10% iedzīvotāju visās ģeogrāfiskajās zonās. To ierosinātā slimība - amebiāze sastopama galvenokārt tropos un subtropos.