ANTIDIABĒTISKIE LĪDZEKĻI
savienojumi, kas veicina ogļhidrātu (galvenokārt glikozes) izmantošanos audos un uzkrāšanos glikogēna veidā aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs. Antidiabētiskos līdzekļus izmanto cukura diabēta ārstēšanā, jo tie likvidē šai slimībai raksturīgos vielmaiņas traucējumus, hiperglikēmiju, glikozūriju. Galvenais antidiabētisko līdzekļu pārstāvis ir aizkuņģa dziedzera hormons insulīns. Tā kā insulīna preparāti lietojami tikai injekciju veidā, pēdējos gadu desmitos radīti jauna tipa iekšķīgi lietojami sintētiski antidiabētiskie līdzekļi, kas visbiežāk ir sulfanilamīdu tipa savienojumi: bukarbāns (nadizāns), butamīds, ciklamīds, hlorpropamīds u.c Taču šie antidiabētiskie līdzekļi ir efektīvi tikai tad, ja kaut daļēji saglabājusies aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas funkcija. Pastāv uzskats, ka tie stimulē insulīna veidošanos vai arī palielina audu jutību pret insulīnu.