ANESTĒZIJA
pilnīgs jutīguma zudums, kas iestājas, ja pārtrauc impulsu plūsmu no perifērijas uz galvas smadzeņu centriem. Anestēziju var izraisīt ar medikamentiem - vietējā anestēzija un vispārējā anestēzija jeb narkoze; tā var iestāties arī dažādu patoloģijas procesu rezultātā. Maņu orgāna, galvenokārt ādas jušanas samazināšanos sauc par hipestēziju, visu maņu orgānu jušanas izslēgšanos - par totālo anestēziju, dažu jušanas veidu izslēgšanos - par daļējo jeb disociējošo anestēziju. Daļējās anestēzijas dažādiem veidiem ir specifiski apzīmējumi, piem., analģija - sāpju sajūtas izzušana, termanestēzija - t° sajūtas izzušana.
Ķirurģiskā anestēzija ir mākslīga sāpju sajūtas novēršana ķirurģiskās operācijās. Ķirurģiskās anestēzijas metodes iedala 2 grupās - vietējā un vispārējā anestēzijā. Vietējā ķirurģiskā anestēzija, kurā izmanto vietējās anestēzijas līdzekļus vai aukstumu, ir norobežots un daļējs process, apziņa cilvēkam saglabājas. Vietējās anestēzijas izraisīšanai bloķē atbilstošus perifēriskos vadīšanas ceļus. Tās veidi (atkarībā no blokādes izdarīšanas vietas) ir virsmas anestēzija (vietējās anestēzijas līdzekļus uzpilina vai ar tiem noziež gļotādu); infiltrācijas anestēzija (vietēji anestezējošo vielu šķīdumus ar injekcijas šļirci ievada zemādā vai citos audos, kur atrodas sāpju receptori); vadu anestēzija (anestezējošo vielu injicē tāpat kā iepriekš tikai nevis jušanas nervu galu, bet gan pašu nervu tuvumā). Vadu anestēzijai savukārt ir vairāki paveidi, kas atšķiras pēc tā, uz kādiem jušanas nerviem, to sakopojumiem iedarbojas anestezējošā viela (kūlīšu anestēzija, saknīšu anestēzija u.c). Jo lielāks jušanas nervu kūlis tiek anestezēts un jo tuvāk šis kūlis atrodas centrālajiem vadīšanas ceļiem, jo plašāks ir vietējās anestēzijas rajons. Vietējo anestēziju ar novokaīnu var izmantot par ārstēšanas metodi (skatīt arī novokaīna blokāde).
Vispārējā anestēzijā jeb narkozē tiek kavēta nevis kairinājuma uztveršana vai informācijas pārvade pa nervu ceļiem, bet gan šās informācijas uztveršana un analīze nervu centros; to panāk, mākslīgi izraisot CNS aizsargkavēšanu, kas slimniekam rada arī bezsamaņu.