Ankiloze: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Ankiloze ir pastāvīgs locītavas nekustīgums, ko rada kaulu galu saaugums, kas var būt arī ievainojuma vai slimības rezultāts. Ja saaugumu veido kaulaudi, locītava var kļūt pilnīgi nekustīga. Ja to veido saistaudi vai skrimšļaudi, dažreiz iespējamas nelielas kustības.
Cēloņi
Ankiloze rodas, ja iekaisuma, traumas vai kādu citu deģeneratīvu procesu rezultātā tiek bojāti audi, kas veido locītavu vai atrodas tās tuvumā (piemēram, locītavu virsmu lūzumi, locītavu iekaisumi, osteomielīts, locītavu tuberkoloze, reimatiskas arī deģeneratīvas locītavu slimības – artrozes). Locītavu kustīgumu negatīvi ietekmē arī locekļa ilgstoša imobilizācija.
Ankilozējošais spondilīts ir hroniska, autoimūna locītavu iekaisuma slimība, kura izraisa iekaisumu mugurkaulā. Dažreiz arī citas artrīta formas var izraisīt ankilozi, ieskaitot reimatoīdo artrītu un reaktīvo artrītu.
Osteoartrīts jeb osteoartroze ir hroniska locītavu slimība, kas izpaužas galvenokārt pusmūža cilvēkiem, vecumā virs 50 gadiem, un izraisa pakāpenisku skrimšļa nodilšanu locītavā. Tiek uzskatīts, ka osteoartrītu izraisa mehāniska slodze uz locītavu un vieglas pakāpes iekaisuma procesi.
Simptomi
Biežākie ankilozes simptomi ir locītavu kaulu saaugums, locītavu nekustīgums un stīvums. Citi iespējamie simptomi ir pietūkums, iekaisums un sāpes. Tomēr šie simptomi nav raksturīgi tikai ankilozei, un tā bieži tiek diagnosticēta kā daļa no citām veselības problēmām.
Īpaši ankilozējošā spondilīta gadījumā var saaugt kakla, muguras un iegurņa kauli, ierobežojot iespēju normāli pārvietoties. Ankilozējošais spondilīts var izraisīt vairākas sekundāras komplikācijas visā ķermenī, ieskaitot drudzi, nogurumu, kā arī sirds un plaušu problēmas.
Ārstēšana
Ja ankiloze veidojas lēni, slimības procesā, laicīgi jāparūpējas par funkcionāli izdevīga locekļa stāvokļa saglabāšanu. Šajā nolūkā var lietot šinas. Slimniekiem, kam veidojas ankilozējošais spondilīts un gūžas locītavu ankiloze, ir ieteicams gulēt uz līdzena, cieta matrača.
Ja nekustīgums radies funkcionāli neizdevīgā stāvoklī, kustību traucējumi var būt lieli. Tos iespējams novērst, veicot koriģējošas operācijas. Ja nekustīgas kļuvušas vairākas locītavas (it īpaši blakus esošās), locītavas kustīguma atjaunošanos panāk, izveidojot jaunu locītavu (veicot artroplastiku). Šāda mākslīgi radīta locītava ir mazāk izturīga un tās kustīgums ir ierobežots.
Dažkārt locītavas slimības vai bojājuma gadījumā ārsts rada ankilozi, piemēram, lai stabilizētu paralizētu locekli vai likvidētu locītavā sāpīgas kustības, vai arī tad, ja smagas tuberkolozes vai strutojoša iekaisuma dēļ locītavu veidojošie audi jāizgriež (jāizdara rezekcija). Šādu operāciju, kas rada ankilozi, sauc par artrodēzi.
Ārstnieciskā vingrošana un fizioterapija saglabā locītavu kustību apjomu, palielina vai saglabā pietiekamu muskuļu spēku, palielina locītavu stabilitāti, palielina fizisko izturību un samazina sāpes.