ĀDAS JUŠANAS TRAUCĒJUMI
Ārējās vides iedarbību uz ādu uztver, analizē un sintezē īpašs jušanas aparāts, kas sākas ādā ar receptoriem, turpinās kā jušanas nervi, vadi un šūnas un beidzas galvas smadzeņu garozā, galvenokārt pauradaivā. Izšķir tausti (taktilo jušanu), t° un sāpju jušanu. Bez tam ir vēl t.s. sarežģītie jušanas veidi: sajūtas lokalizācija (spēja noteikt kairinājuma vietu uz ādas), divdimensiju sajūta (spēja sajust figūras, ciparus, burtus, ko uzzīmē uz ādas) u.c. Ja jušanas aparāts bojāts, rodas dažādi ādas jušanas traucējumi. Dažreiz ādā zudusi taktilā sajūta un slimnieks nesajūt pieskārienu. Termanestēzijas gadījumā slimnieks nesajūt t°. Analģijas gadījumā ir ādas nejutīgums pret sāpēm - slimnieks nesajūt adatas vai cita asa priekšmeta dūrienu. Pie ādas jušanas traucējumiem pieder arī hiperestēzija (palielināts ādas jutīgums) un hipestēzija (pamazināts ādas jutīgums). Savdabīgs ādas jušanas traucējumu veids ir hiperpātija: slimniekam pat no viegliem ādas kairinājumiem rodas nepatīkama sajūta, kas pārņem plašu ādas apvidu un paliek vēl kādu laiku pēc kairinājuma pārtraukšanas. Atkarībā no jušanas aparāta bojājuma vietas ādas jušanas traucējumi var būt dažādās ķermeņa daļās. Ja bojāti atsevišķi nervi vai nervu saknītes, ādas jušanas traucējumi ir plankumu vai joslu veidā. Ja bojāti jušanas aparāta veidojumi muguras un galvas smadzenēs, dažāda plašuma ādas jušanas traucējumi rodas tajā pašā vai pretējā ķermeņa pusē. Ādas jušanas aparāta bojājums bieži rada sāpes, tirpšanu, salšanu u.c. sajūtas. Ārstē pamatslimību.