AKNAS

gremošanas orgāns, kas piedalās dažādos vielmaiņas procesos. Atrodas zem diafragmas vēdera dobuma augšējā daļā, labajā paribē, pakrūtē un nedaudz kreisajā paribē. Aknu aso priekšējo malu var sataustīt aiz labā ribu loka, bet noapaļotā mugurējā mala pieguļ diafragmai un mugurkaulam. Aknu augšējā virsma ir izliekta, daļēji saistīta ar diafragmu, apakšējā virsma plakana, vērsta pret iekšējiem orgāniem, apakšējā virsmā ir 2 gareniskas rievas un 1 šķērsrieva, kas aknas sadala vairākās daivās. Šķērsrievā jeb aknu vārtos ieiet aknu artērija, vārtu vēna un nervi, bet no tās iznāk labais un kreisais aknu izvadkanāls. Aknas sastāv no aknu daiviņām (diametrs 1-1,5 mm). Ap katru daiviņu ir nedaudz saistaudu, kuros atrodas sīki vārtu vēnas un aknu artērijas zariņi. No pēdējiem daiviņā ieiet venozi kapilāri; to sienas sastāv no īpašām zvaigžņveida šūnām, kas cieši pieguļ aknu baļķišiem. Šim šūnām ir svarīga nozīme aknu darbībā. No venozajiem kapilāriem daiviņas centrā izveidojas centrālā vēna, kas aizvada venozās asinis. Aknu venozās asinis aizplūst pa aknu vēnām. Aknu šūnas nepārtraukti izstrādā žulti, kas vispirms nonāk žults kapilāros, tad žults vadiņos un pa aknu vārtiem aizplūst pa labo un kreiso aknu izvadkanālu. Tie saplūst kopējā izvadkanālā, kas, savienojoties ar žultspūšļa izvadkanālu, veido kopējo žultsvadu. Tas atveras divpadsmitpirkstu zarnā, kur žults ieplūst barības sagremošanas laikā. Pārējā laikā tā sakrājas žultspūslī (vesica fellea), kas ir žults rezervuārs (tilpums 50-60 ml) un atrodas aknu apakšējā virsmā.

Aknas saņem ap 30% (1500 ml) asiņu no sirds minūtes tilpuma: 1/4 pa aknu artēriju un 3/4 - pa vārtu vēnu. Tā kā starp abu asinsvadu zariem ir daudz anastomožu, aknu šūnas saņem jauktas asinis. Plašajā kapilāru gultnē asinis plūst lēni, tajās esošās vielas var ilgāk būt saskarē ar aknu šūnām. Aknu kapilāru sienas ir ļoti caurlaidīgas, tāpēc tajās rodas daudz olbaltumvielām bagātas limfas (1/3-l/2 visas organismā producētās limfas). Aknas ir asiņu depo orgāns un regulē venozo asiņu pieplūdi sirdij. Tās ir arī centrālais vielmaiņas orgāns, kurā nonāk visas zarnās uzsūktās vielas - aminoskābes, vienkāršie cukuri, glicerīns, taukskābes. Aknas pārveido šīs vielas produktos, ko visu audu šūnas izmanto savām enerģijas un uzbūves vajadzībām.

Aknu nozīme ogļhidrātu maiņā. Aknas pārvērš vienkāršos cukurus koloidālā saliktā cukurā - glikogēnā, ko spēj sintezēt arī no aminoskābēm un taukskābēm. Glikogēna sintēzē piedalās insulīns un dažādi fermenti. Glikogēna krājumi aknās var sasniegt 1/5 orgāna masas, vajadzības gadījumā aknas glikogēnu atkal pārvērš vienkāršajā cukurā - glikozē un ieplūdina asinīs. Tādējādi aknas piedalās cukura daudzuma regulācijā asinis. Šajā procesā piedalās hormoni un darbojas arī sarežģīts reflektorisks mehānisms, kas saistīts ar hipotalāmu, iegarenajām smadzenēm un simpātiskajiem nerviem. Ja aknu šūnās pastiprinās glikogēna pārvēršana glikozē (lielā satraukumā u.c.) vai aknu šūnas nespēj fiksēt glikogēnu (aknu ciroze, taukainā deģenerācija u.c.), var iestāties hiperglikēmija un ar to saistītā glikozūrija. Aknu nozīme olbaltumvielu maiņā. Apmēram 20% organismā uzsūkto aminoskābju nepārveidotas caur aknām ieplūst vispārējā asinsritē. No tām audu šūnas veido savas olbaltumvielas. No aminoskābēm aknas sintezē asins plazmas olbaltumvielas, kas svarīgas asins recēšanā (fibrinogēnu, protrombīnu u.c). Daļu uzsūkto aminoskābju aknas dezaminē. Šajā procesā atbrīvoto amonjaku aknas sintezē par urīnvielu, kas izdalās no organisma caur nierēm. Aknās rodas arī purīnu maiņas galaprodukts - urīnskābe.

Aknu nozīme tauku maiņā. No gremošanas trakta tauki galvenokārt pa limfas ceļiem un tikai neliela daļa caur aknām nonāk vispārējā asinsritē. No taukskābēm aknas sintezē sugai specifiskus taukus. Aknās nepiesātināto taukskābju ir relatīvi vairāk nekā citos organisma audos. Aknas sintezē holesterīnu un lecitīnu, noārda dažādus steroīdus. Ja ogļhidrātu oksidācija traucēta, aknās no taukskābēm rodas ketonvielas. Pareizai tauku maiņai aknās nepieciešamas t.s. lipotropiskās vielas - lecitīns, holīns, metionīns u.c. Ja uzturā to nav, aknās palielinās tauku daudzums. Normālai aknu funkcijai nepieciešami arī В grupas, С u.c. vitamīni. No provitamīna karotīna aknās rodas A vitamīns. Olbaltumvielu un tauku maiņu aknās regulē sarežģīts neirohumorāls mehānisms. Aknas darbojas kā fizioliģiska barjera, kas aiztur un padara nekaitīgas dažādas zarnās uzsūktas indīgas vielas, piem., fenolus, savienojot tās ar sērskābi vai glikuronskābi. Šie savienojumi ir nekaitīgi, un tos izdala nieres. Aknas neitralizē arī dažādas organismā ievadītas farmakoloģiskas vielas, aiztur dažus metālus (varu, dzīvsudrabu, svinu). 2 att.