ALKOHOLISKIE DZĒRIENI

dzērieni, kas satur vairāk nekā 1,5% etilspirta. Spirti ir organiski savienojumi, ogļūdeņraža atvasinājumi, kuru molekulā viens vai vairāki ūdeņraža atomi aizstāti ar hidroksilgrupu (-ОН). Etilspirts (to parasti sauc par alkoholu) ir tipiska narkotiskā viela, kas toksiski iedarbojas galvenokārt uz CNS un rada pierašanu (skatīt alkoholisms). Alkoholiskie dzērieni nelielā daudzumā ir arī propilspirts, butilspirts un amilspirts, kurus sauc arī par sīveļļām jeb fūzeļiem. Tie ir vēl indīgāki par etilspirtu. Alkoholisko dzērienu sastāvā nedrīkst būt metilspirts. Alkoholiskajos dzērienos spirti rodas, rauga sēnēm iedarbojoties uz cukuru.

Izšķir mazalkoholiskus dzērienus, vidēji stiprus un stiprus alkoholiskos dzērienus; mazalkoholiskie dzērieni ir alus, dzirkstošie "Veldzes" tipa dzērieni, vidēji stiprie alkoholiskie dzērieni - vīns, šampanietis, stiprie alkoholiskie dzērieni - degvīns, liķieris, konjaks, rums, viskijs, Rīgas melnais balzams u.c.

Alu iegūst ar raudzēšanu no iesala, apiņiem un ūdens. Ir gaišais un tumšais alus; tumšajā alū vairāk ekstraktvielu. Alus ekstraktvielas sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem un karamelizācijas produktiem. Bez tam alū ir rūgtvielas, organiskās skābes, miecvielas, krāsvielas un glicerīns. Mazās devās alus gan uzlabo ēstgribu un zarnu darbību, tomēr, bieži lielos daudzumos lietots, rada pierašanu un var kļūt par hroniska alkoholisma cēloni. Viegls alus satur apmēram 3% , stiprs - apmēram 7% alkohola, mājas alus - arī indīgās sīveļļas.

Vīna kvalitāti nosaka smarža un garša (t.s. vīna buķete), ko veido galvenokārt ēteriskās eļļas, kuras nepārveidojušās pāriet no sulas vīnā. Sulai rūgstot, rodas alkohols, ogļskābā gāze, veidojas arī glicerīns un sīveļļas (tās ir galvenās paģiru radītājas). Vīna skābo garšu rada brīvās organiskās skābes. Sausajos jeb galda vīnos cukurs ir izrūdzis. Desertvīni ir saldināti un spirtoti. Dažkārt iesaka labākās vīna šķirnes lietot pret smagām slimībām, piem., pret tuberkulozi. Šiem uzskatiem nav zinātniska pamata. Putojošie vīni (šampanietis) gatavoti tā, lai rūgšanas procesā tie piesātinātos ar ogļskābo gāzi. Sausajos vīnos ir līdz 13%, desertvīnos - līdz 20%, šampanietī - līdz 12% alkohola.

Degvīns ir 40-45% etilspirta šķīdums ūdenī. Liķieri gatavo no degvīna, cukura sīrupa un dažādu garšvielu maisījuma. Konjaks ir īpaši apstrādāts vīna destilāts, ko pēc tam uzglabā ozolkoka mucās. Tajā ir 40-60% alkohola. Rums ir cukurniedru melases produkts, satur 60-80% alkohola. Viskiju gatavo no iesala, kas žāvēts uz kūdras vai akmeņogļu uguns; tas satur 50% alkohola. Konjakā, rumā un it īpaši viskijā ir daudz sīveļļu.