APSALDĒJUMS
aukstuma trauma, kas izraisa vietēju virspusēju vai dziļu audu bojājumu. Apsaldējums var rasties ne tikai tad, kad ārējā t° ir zemāka par 0°, bet arī +4°, +8° un pat augstākā t°, it īpaši tad, ja aukstums iedarbojas ilgstoši. Apsaldējuma rašanos veicina mitrums un vējš (ķermeņa siltuma zudums intensīvāks), kā arī asinsrites traucējumi (spiedošs apģērbs un apavi, pārsēji, žņaugi, iekaisumi), organisma novājēšana u.tml. Nereti apsaldējums rodas reibumā, kad cilvēkam ir pamazināta jutība. Visbiežāk apsaldējumam pakļauti kāju un roku pirksti, seja, ausis. Aukstuma iedarbībā asinsvadi sašaurinās, līdz ar to tiek traucēta audu asinsapgāde. Ar laiku asinsvados izveidojas trombi, asinsrite apsaldētajā apvidū kļūst neiespējama un cietušie audi iet bojā. Šīs parādības attīstās vēl arī tad, kad aukstuma iedarbība jau beigusies, tāpēc par apsaldējuma smaguma un plašuma pakāpi var spriest tikai pēc vairākām dienām. Zemas t° iedarbībā apsaldētā vieta kļūst bāla, cietušais jūt dedzinošas vai durstošas sāpes, kas vēlāk pāriet, jo aukstums izraisa jušanas traucējumus. Pārmaiņas audos vērojamas tikai pēc tam, kad apsaldētā ķermeņa daļa ir sasildīta.
Pēc audu bojājuma smaguma izšķir 4 apsaldējuma pakāpes. I pakāpes apsaldējums ir tad, ja āda pēc sasildīšanas kļūst zilgana; dažkārt tā lobās. II pakāpes apsaldējumam raksturīgi pūšļi, kas pildīti ar dzeltenu šķidrumu. Abu pirmo pakāpju gadījumā ādas jutība saglabājas. III pakāpes apsaldējumam raksturīga ādas un zemādas audu nekroze, šķidrums pūšļos kļūst asiņains; veidojas lēni dzīstošas brūces. Nagi pēc III pakāpes apsaldējuma vairs neataug. IV pakāpes apsaldējuma gadījumā bojā iet dziļākie audi - muskuļi, skrimšļi, locītavas, kauli.
Pēc pārciesta apsaldējuma āda var kļūt plāna, zilgansārta, viegli ievainojama; var sašaurināties asinsvadi, pēc vairākiem gadiem izraisot locekļu perifērisko daļu atmiršanu.
Pirmā palīdzība. Apsaldētā ķermeņa daļa lēni jāsasilda. Ja apsaldēta roka vai kāja, to iegremdē remdenā vārītā ūdeni, tam pakāpeniski pielej siltāku, līdz ūdens t° sasniedz 40°. Asinsrites uzlabošanai apsaldēto vietu ūdenī viegli masē. Ja apsaldēto vietu nevar iegremdēt ūdenī, to masē ar tīru, nomazgātu roku vai vati, kas samērcēta 40-70° spirta šķīdumā vai degvīnā. Pēc tam apsaldēto ķermeņa daļu pārsien un silti nosedz. Ja izveidojušies pūšļi, masēt nedrīkst. Arī pārdurt vai pārgriezt pūšļus nedrīkst. Nekādā gadījumā apsaldēto ķermeņa daļu nedrīkst sildīt pie uguns vai kāda karsta priekšmeta (jušanas traucējumu dēļ var rasties apdegums), ne arī berzēt ar sniegu (var ievainot ādu). Ārstēšana atkarībā no apsaldējuma smaguma pakāpes - ambulatoriska vai stacionāra. Lieto līdzekļus, kas uzlabo asinsriti, vietēji - aseptiskus pārsējus.
III pakāpes apsaldējuma gadījumā pēc atmirušo audu atdalīšanās izdara plastisku operāciju. Ja ir IV pakāpes apsaldējums, nepieciešama apsaldētās daļas amputācija. II, III un IV pakāpes apsaldējuma gadījumā ievada specifisku serumu un anatoksīnu pret stingumkrampjiem.
Profilakse. Norūdīšanās; gadalaikam atbilstošs apģērbs un apavi; aukstā laikā sejas, arī ausu ieziešana ar aizsargkrēmu; regulāra siltas barības uzņemšana. Cilvēkiem, kas strādā zemā gaisa t°, iekārto telpas, kurās viņi var periodiski sasildīties,