ARNIKAS
asteru dzimtas daudzgadīgi lakstaugi. Medicīnā izmanto kalnu arnikas (A. montana), kas aug Viduseiropas kalnu pļavās, Karpatos, Alpos, Ukrainas PSR rietumdaļā, Lietuvas PSR (ierakstīta PSRS Sarkanajā grāmatā), lapaino (A. foliosa) un Šamiso arnikas (A. chamissionis). Pēdējās 2 sugas PSRS arī kultivē (LPSR nekultivē). Arnikām piezemes lapas rozetē, bet uz stumbra pretējas (atšķirība no ālantēm). Mēlziediem 7-13 dzīsliņas. Ievāc ziedošus kurvīšus (jūn.-jūl). Var uzglabāt 2 g. Droga satur ēterisko eļļu (0,01-0,1%), flavonglikozīdus, miecvielas, karotinoīdus, holīnu, arniclnu, arnifolīnu u.c. Lieto tinktūru un uzlējumu par pretiekaisuma līdzekli un granulācijas stimulētāju; ārīgi - sasitumu, zemādas asinsizplūdumu, karbunkulu, furunkulu, tromboflebīta ārstēšanā, iekšķīgi - par asins apturēšanas līdzekli ginekoloģijā un pret akūtiem iekaisumiem; stimulē arī žults sekrēciju. Att.