ĀRSTNIECISKĀ FIZKULTŪRA
dažādu fizisku vingrinājumu, kā arī dabas faktoru (saules, gaisa, ūdens) lietošana ārstniecības un profilakses nolūkā. Tās pamatā ir kustību izmantošana. Ārstniecisko fizkultūru lieto gan atsevišķi, gan kopā ar citiem (medikamentoziem, fizioterapeitiskiem, ķirurģiskiem) ārstniecības līdzekļiem. Ārstnieciskā fizkultūra jālieto ilgstoši un sistemātiski. Fiziskā slodze jāpalielina pakāpeniski. Fiziskie vingrinājumi labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu. Tie uzlabo asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu darbību, kā arī stimulē CNS darbību. Ārstnieciskā fizkultūra novērš cilvēka uzmanību no slimības, uzlabo pašsajūtu un viņu aktīvi iesaista ārstēšanās procesā.
Ārstnieciskā fizkultūra aptver ārstniecisko vingrošanu, higiēnisko vingrošanu, koriģējošo vingrošanu, dažādas sporta nodarbības, pastaigas. Vingrošanu ar speciāliem aparātiem un ierīcēm (mehanoterapija) izmanto tikai par ārstnieciskās vingrošanas palīglīdzekli.
Ārstnieciskās vingrošanas saturs un metodika var būt dažādi. Tie ir atkarīgi no slimnieka veselības stāvokļa un vecuma, no slimības rakstura, fāzes u.tml. Tā, piem., miokarda (sirds muskulatūras) infarkta gadījumā sākumā lieto vingrojumus roku un kāju pirkstu muskuļiem. Iesaistot vingrinājumos lielākas muskuļu grupas, pakāpeniski pieaug sirds muskulatūras slodze. Elpošanas orgānu slimību (plaušu karsoņa, plaušu tuberkolozes, bronhiālās astmas, pleirīta) gadījumā speciāli fiziski vingrinājumi palīdz novērst dažādus elpošanas traucējumus. Elpošana kļūst dziļāka, un tajā pakāpeniski iesaistās slimā plaušu daļa, elpošanas ceļi atbrīvojas no gļotām utt. Ļoti plaši fiziskos vingrinājumus lieto nervu slimību ārstēšanā. Tie novērš vai mazina slimību (radikulīta, paralīzes, parēzes, izkaisītās sklerozes) radītos traucējumus. Ar fiziskajiem vingrinājumiem var uzlabot gremošanas orgānu motorisko un sekretorisko darbību, vielmaiņas procesu norisi, kā arī ārstēt dažas vielmaiņas slimības (aptaukošanos, cukura diabētu, podagru). Locītavu slimību gadījumā (reimatisms, poliartrīts, deformējošās artrozes, osteohondroze) ārstnieciskā fizkultūra palielina kustību amplitūdu, novērš kontraktūru izveidošanos, veicina pietūkuma mazināšanos un iekaisuma procesa ātrāku likvidēšanos. Ļoti plaši to lieto arī traumatisko un ortopēdisko slimību gadījumā. Fiziskie vingrinājumi novērš muskuļu atrofiju, paātrina audu sadzīšanu, lauzto kaulu saaugšanu, asinsizplūdumu uzsūkšanos; tie padara rētaudus elastīgākus. Ārstnieciskā fizkultūra novērš arī trombožu un izgulējumu veidošanos, mazina sāpes, palīdz ātrāk atgūt zaudēto darbspēju. Dažādas ķermeņa deformācijas likvidē ar koriģējošo vingrošanu.
Ar labiem panākumiem ārstniecisko fizkultūru lieto grūtniecības laikā (skatīt grūtnieces higiēna) un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisko slimību ārstēšanā. Ārstnieciskā fizkultūra ļoti ieteicama veciem cilvēkiem. Uzlabojot visu orgānu sistēmu darbību, tā aizkavē novecošanu; cilvēka mūžs pagarinās. Ārstniecisko fizkultūru, tāpat kā jebkuru citu ārstniecības procedūru, nosaka ārsts, un tā jālieto viņa kontrolē. Fiziski vingrinājumi nav ieteicami, ja ir smags vispārējais veselības stāvoklis, paaugstināta ķermeņa t° (virs 37,5°), akūtas infekcijas slimības, strutojoši iekaisumi, sliecība uz asiņošanu, audzēji, tikko iegūtas traumas. Att.