Ārstu kļūdas – kā panākt kompensāciju

Ārstniecības likuma 37.panta pirmajā daļā noteikts, ka ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:

1. veic slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu medicīnisko rehabilitāciju;
2. novērtē slimības un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī;
3. pēta slimības izcelsmi un profilakses iespējas.

Nereti ir konstatējami gadījumi, kad ārstniecības personas pārkāpj minētā panta pirmās daļas 1. punktu, proti, neveic vispār vai neveic kvalitatīvi slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu medicīnisko rehabilitāciju. Šādos gadījumos ieslēdzas Pacientu tiesību likuma 16. pants, kura pirmajā daļā noteikts, ka pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību (turpmāk – ārstniecības izdevumi), ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

Praksē ir identificējami triju veidu juridiskie procesi, kā iegūt gandarījumu par veselībai nodarīto kaitēju, un tie ir:

1. Civiltiesiskā atbildība;
2. Krimināltiesiskā atbildība;
3. Kompensācija no Ārstniecības riska fonda.

Civiltiesiskā atbildība

Civillikuma 1635. pantā noteikts, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Pamatojoties uz minēto normu, pacientam ir tiesisks pamats prasīt tiesas ceļā no konkrētā ārsta vai medicīnas iestādes kompensāciju par nodarītajām ciešanām un veselības kaitējumu.

Nenoliedzami, veselības kaitējums iet kopā ar materiālajiem zaudējumiem par turpmāko ārstniecības procesu un medikamentiem, kas būtu piedzenams tiesas ceļā no atbildīgā ārsta vai medicīnas iestādes saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu un 1779. pantu, kurā noteikts, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina; katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Pamatojoties uz minētajām Civillikuma normām, veselībai nodarītais kaitējums būtu izsakāms naudas izteiksmē un būtu piedzenams tiesas ceļā no atbildīgā ārsta vai medicīnas iestādes.

Krimināltiesiskā atbildība

Krimināllikuma 138. pantā paredzēta kriminalatbildība par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Kriminālprocesi parasti tiek uzsākti uz iesnieguma pamata Valsts policijā, un kriminālprocesa ietvaros pacientam kā cietušajam ir tiesības pieteikt gan morālo, gan materiālo kompensāciju, kuru galu gala piedzen tiesa ar spriedumu no vainīgā ārsta.

Kompensācija no Ārstniecības riska fonda

Pacientu tiesību likuma 16. panta otrajā daļā noteikts, ka no Ārstniecības riska fonda pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:

1. viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) – nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 142 290 euro;
2. viņam radītiem ārstniecības izdevumiem – radīto izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 28 460 euro.

Minētā panta piektajā daļā noteikts, ka pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. 

Vēršu uzmanību: atlīdzību no Ārstniecības riska fonda neizmaksā, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par viņam radītiem ārstniecības izdevumiem jau ir saņēmis civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros.

Šo kompensāciju pacients var iegūt, vēršoties Veselības inspekcijā, aizpildot speciāli tam paredzētu veidlapu. Veselības inspekcija pēc kaitējuma kompensācijas pieteikuma saņemšanas pieprasa medicīnas dokumentāciju no visām pacienta ārstniecības iestādēm un sagatavo atzinumu, kurā konstatē, vai pacientam ir vai nav konstatējams kaitējums veselībai ārstniecības personu darbības vai bezdarbības dēļ.

Administratīvā pārkāpuma lieta

Papildus minētajam norādu, ka atbilstoši Ārstniecības likuma 10. pantā noteiktajam veselības aprūpes profesionālo un darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādēs kontrolē Veselības inspekcija.

Ārstniecības likuma 84. pantā noteikts, ka par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem vai veselības aprūpes pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez tā, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt piecdesmit naudas soda vienībām.

Pamatojoties uz minēto, norādu, ka papildu kompensācijas pieprasīšanai triju dažādu procesu ietvaros, pacientam ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā ar iesniegumu un lūgt saukt vainīgo ārstu vai medicīnas iestādi pie atbildības saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un Ārstniecības likumu.

Sanda Kraukle, zvērināta advokāte

Blaumaņa 36 - 4, Rīga, LV-1011  
skraukle.lv
26464249
sanda.kraukle@skraukle.lv