ASINSSPIEDIENS
asiņu hidrodinamiskais spiediens sirds dobumos un asinsvados. To rada sirds muskulatūras kontrakciju attīstītais spēks, asinsvadu sienu mehāniskās īpašības un asinsvadu gultnes pretestība asins plūsmai. Asinsspiediens sirds dobumos (intrakardiālais spiediens) un dažādos asinsvados (intravaskulārais spiediens) nav vienāds: lielajā asinsrites lokā augstāks tas ir kreisajā kambarī un zemāks - labajā priekškambarī, bet mazajā asinsrites lokā augstāks labajā kambarī un zemāks - kreisajā priekškambarī. Mazajā asinsrites lokā asinsspiediens ir 3-5 reizes mazāks nekā lielajā asinsrites lokā.
Asinsvados izšķir arteriālo, venozo un kapilāro spiedienu. Intrakardiālais un arteriālais spiediens svārstās sirdsdarbības ritmā: sirdij saraujoties (sistolē), paaugstinās (sistoliskais spiediens), bet atslābstot (diastolē) - pazeminās (diastoliskais spiediens). Šīs ritmiskās asinsspiediena svārstības izzūd arteriolu apvidū. Sirds dobumos asinsspiediena svārstības ir ļoti krasas, piem., kreisajā kambarī sistoliskais spiediens ir apmēram 16-17,3 kPa (120-130 mm Hg), bet diastoliskais spiediens - apmēram 0,5-0 kPa (5-0 mm Hg). Aortas elastīgās sienas darbojas līdzīgi saspiesta gaisa kamerai un neļauj asinsspiedienam diastolē nokristies līdz 0, tāpēc artērijās sistoliskais jeb maksimālais spiediens ir apmēram 16 kPa (120 mm Hg), bet diastoliskais jeb minimālais - apmēram 10,6 kPa (80 mm Hg). Starpība starp sistolisko un diastolisko spiedienu ir asinsspiediena amplitūda jeb pulsa spiediens.
Arteriālo spiedienu nosaka galvenokārt kreisā kambara sistolē izgrūsto asiņu tilpums aortā (sistoles tilpums), aortas sienu elastība (ieejas jeb elastīgā pretestība), arteriolu sienu gludās muskulatūras tonuss (perifēriskā pretestība) un cirkulējošo asiņu daudzums. Pretestības vissvarīgākais komponents ir arteriolu sienu gludās muskulatūras tonuss. Ja tas mainās lielākajā daļā organisma arteriolu, rodas asinsspiediena novirzes. Arteriolu tonusa pazemināšanās vai paaugstināšanās kādā orgānā vai ķermeņa daļā maina asins ieplūdi tajā. Parasti veselam cilvēkam visās arteriolās spiediens nemainās vienādi, piem., fiziskā darbā arteriolu tonuss skeleta muskuļos pazeminās, bet iekšējos orgānos palielinās, kopīgā pretestība nemainās un asinsspiediena sakarā ar pastiprinātu sirdsdarbību paaugstinās samērā maz. Pretestības pārvarēšanai arteriolās tiek patērēts daudz sirds spēka un asinsspiediens strauji krīt - kapilāru arteriālajā galā tas ir apmēram 4-4,7 kPa (30-35 mm Hg). Kapilāros asinsspiediens arvien krītas un to venozajā galā ir 2,4-2,7 kPa (18-20 mm Hg). Kapilārais spiediens atkarīgs galvenokārt no vēnu sienu gludās muskulatūras tonusa: ja tas zems, vēnas ir plašas, pārpildītas ar asinīm un asinsspiediens kapilāros paaugstinās. Vēnās asinsspiediens ir apmēram 0,7- 1,2 kPa (5-9 mm Hg) un krītas sirds virzienā, vēnās sirds tuvumā asinsspiediens svārstās atkarībā no ieelpas un izelpas. Ieelpā, kad krūškurvis paplašinās, asinsspiediens tajās kļūst negatīvs (zemāks par atmosfēras spiedienu), bet izelpā paaugstinās, tomēr nepārsniedz 0,3-0,7 kPa (2- 5 mm Hg).
Vesela cilvēka asinsspiediens atkarīgs no vecuma (ar gadiem samazinās audu elastība), dzimuma, ķermeņa stāvokļa (guļus stāvoklī daļa cirkulējošo asiņu deponējas), fiziska darba intensitātes, emocijām u.c. apstākļiem. Tomēr katram veselam cilvēkam normālos apstākļos asinsspiediens ir konstants. To uztur neirohumorālās regulācijas mehānismi, galvenokārt t.s. pašregulācijas mehānisms (skatīt asinsrite).
Asinsspiediena regulācija ir svarīgākā asinsrites regulācijas sastāvdaļa, kas nodrošina dažādu orgānu asinsapgādi atbilstoši organisma funkcionālajam stāvoklim. Ja traucēts neirohumorālās regulācijas mehānisms vai arī asinis cirkulē vielas, kas radušās sakarā ar kāda orgāna, piem., nieru darbības traucējumiem, arteriolu tonuss paaugstinās visā organismā un iestājas slimīgs asinsspiediena paaugstinājums (arteriālā hipertensija). Pazemināts asinsspiediens (arteriālā hipotensija) normāli var būt fiziski trenētiem cilvēkiem. Pēkšņu asinsspiediena krišanos sakarā ar asiņu sakrāšanos stipri paplašinātos kapilāros sauc par šoku. Asinsspiediena artērijās mērī tieši (savienojot attiecīgo artērijas dobumu ar manometru) vai netieši, nosakot, kāds spiediens nepieciešams artērijas aizspiešanai (parasti augšdelmā) ar speciālu manšeti. Sirds slimību diagnostikā asinsspiedienu var mērīt tieši sirdī, pievienojot sirds zondi elektromanometram. 2 att.