ATTĪSTĪBAS TRAUCĒJUMI
organisma antenatālās attīstības laikā radušās novirzes no normālās ķermeņa uzbūves. Attīstības traucējumi var būt iedzimti no agrākajām paaudzēm, ja iepriekšējās paaudzēs iedarbojušies kaitīgi faktori - mutagēni (jonizējošais starojums, ķīmiskas vielas, smagas slimības), kas izraisījuši pārmaiņas dzimumšūnu ģenētiskajā informācijā. Attīstības traucējumi var būt radušies, kaitīgiem faktoriem iedarbojoties arī embrija un augļa attīstības laikā. Vieni un tie paši attīstības traucējumi (piem., augšlūpas šķeltne, aukslēju šķeltne) var būt gan iedzimti, gan arī radušies t.s. kritiskajos grūtniecības periodos.
Embrija attīstības traucējumi bieži noved pie spontāna aborta. Dažādiem teratogēniem (kroplības izraisošiem) faktoriem - jonizējošam starojumam, skābekļa trūkumam, dažiem medikamentiem u.c. - darbojoties vienā un tajā pašā kritiskajā grūtniecības periodā, rodas bojājumi vienādos orgānos. Tā, piem., smadzeņu attīstības traucējumi rodas 2.-11. grūtniecības nedēļā, acu - 3.-7., iekšējo orgānu - 3.-8., ausu - 7.-12. grūtniecības nedēļā. Līdzīgi smadzeņu, ausu, acu, sirds attīstības traucējumi veidojas, grūtniecei slimojot ar dažādām virusālajām slimībām (masaliņām, masalām, epidēmisko parotītu). Vēlākos grūtniecības posmos, kad jau sasniegta zināma orgānu attīstības pakāpe, rodas bojājumi jau izveidotos orgānos. Tādu augļa saslimšanu izraisa toksoplazmoze, listerioze, sifiliss.
Jaundzimušajiem attīstības traucējumi sastopami apmēram 1% gadījumu. Asinsradinieku laulību, piem., brālēnu un māsīcu laulību gadījumā attīstības traucējumi pavairojas vismaz četrkārt. Veseliem vecākiem, kuriem vienam bērnam ir augšlūpas šķeltne, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums vai cits attīstības traucējums, otra slima bērna dzimšanas varbūtība vairākkārt pieaug. Ja slims viens no vecākiem un viens no bērniem, varbūtība, ka otrs bērns būs slims, ir vēl lielāka. Ārstēšanas iespējas atkarīgas no attīstības traucējuma veida. Daļā gadījumu attīstības traucējumi (piem., augšlūpas šķeltni, daudzpirkstību) var labot ķirurģiski. Profilaksē vislielākā nozīme ir sievietes veselībai pirms grūtniecības un tās laikā, kā arī visiem pasākumiem, kas labvēlīgi ietekmē abu vecāku veselību.