BOTULISMS
uztura toksikointekcija, kas rodas, ja pārtikas produkti ir inficēti ar botulisma nūjiņu Clostridium botulinum un tās toksīniem. Ierosinātāju veģetatīvā forma (nūjiņa) veido sporas un vairojas vidē ar stipri samazinātu skābekļa daudzumu (produktu iekšienē). Botulisma nūjiņai izšķir 7 seroloģiskos tipus - A, B, C, D, E, F, G (biežāk sastopams А, В, С un E tips). Botulisma ierosinātāju veģetatīvo formu izturība nav liela, bet sporas ir sevišķi izturīgas ārējā vidē (iet bojā tikai pēc 1-6 stundu ilgas vārīšanas vai pēc 30 minūtēm 120° temperatūrā autoklāvā; saglabā dzīvotspēju arī zemā t° un saules gaismā), kā arī pret dezinfekcijas līdzekļiem (5% lizola vai 20% formalīna šķīdumā saglabājas 24 stundas, etilspirtā - līdz 2 mēnešiem).
Botulisma nūjiņas toksīni ir izturīgi pret skābēm, gremošanas fermentiem un karsēšanu; tie pieder pie visspēcīgākajām organiskajām indēm (cilvēkam letālā deva - 0,00006 mg). Botulisma ierosinātājs parazitē cūku, zirgu, govju, žurku, kā arī vēžveidīgo un gliemju zarnās. Sporas spēj ilgstoši saglabāties augsnē, ūdenī, dūņās.
Cilvēks ar botulismu inficējas, izmantojot uzturā inficētus produktus - desas, šķiņķi, zivis, sviestu, konservus (galvenokārt mājās gatavotus). Botulisma ierosinātājs un tā toksīns produktos uzkrājas noteiktos apstākļos (ja tos vairākas dienas uzglabā 30-37° temperatūrā bezgaisa vidē ar nepietiekamu cukura vai sāls koncentrāciju). Pazeminoties t°, pavājinās mikrobu spēja producēt toksīnus; 10-12° temperatūrā toksīnu veidošanās pilnīgi apstājas. Ar svaigiem produktiem parasti botulisms neizplatās, lai gan svaigi dārzeņi un augļi bieži ir inficēti ar botulisma ierosinātāja sporām. Slimais cilvēks nav citiem bīstams.
Slimības izcelsmē un attīstībā nozīmīga ir gan ierosinātāja, gan arī tā toksīna iedarbība uz organismu. Toksīns gremošanas traktā samazina audu pretošanās spēju un ļauj ierosinātājam iekļūt audos. Šeit tas vairojas un izdala toksīnu, kas uzsūcas asinīs, tiek iznēsāts pa visu organismu, rada nervu sistēmas (galvenokārt CNS) un asinsvadu bojājumus. Inkubācijas periods parasti ir 2- 5 stundas, bet var ieilgt līdz 10 dienām. Sākumā rodas nespēks, slikta dūša, vemšana, aizcietējums un vēdera uzpūšanās, ko izraisa zarnu atonija; t° normāla vai nedaudz paaugstināta (līdz 38°).
Visraksturīgākie ir CNS bojājumu simptomi: neskaidra redze, dubultošanās, platas un nevienādas acu zīlītes, acu ābolu kustību traucējumi, šķielēšana, augšējā plakstiņa noslīdējums. Sakarā ar gļotādas sausumu apgrūtināta runāšana un barības uzņemšana. Smagākos slimības gadījumos ir elpošanas un sirdsdarbības traucējumi, kā arī mīksto aukslēju parēze. Parasti slimība ilgst 1-2 mēnešus. Letalitāte ir 20-70% .
Ārstēšana. Ja ir aizdomas par saslimšanu ar botulismu, jāiedzer 20-30 g aktivētās ogles apmēram ar pusglāzi ūdens. Tālākā ārstēšana (kuņģa skalošana, speciāli serumi, antibiotikas u.c.) izdarāma tikai slimnīcā. Profilakse. Sanitāri higiēnisko normu ievērošana konservu gatavošanā, kā arī pārtikas produktu apstrādāšanā, transportēšanā un uzglabāšanā. Mājās gatavoto konservu izejvielas - dārzeņi, sēnes, zivis, gaļa u.c. rūpīgi jāmazgā un pareizi jāsterilizē; jāizmanto tikai svaigi produkti; konservi uzglabājami aukstā vietā.