BAKTERIOFĀGI
baktēriju vīrusi, plaši izplatīti dabā visur, kur ir baktērijas, - augsnē, ūdeni, cilvēku un dzīvnieku organismā. Bakteriofāgi vairojas baktēriju šūnās un izšķīdina tās. Šī parādība - bakteriofāgija - labi novērojama, ja baktērijas kultivē mākslīgās barotnēs. Bakteriofāgi saskatāmi tikai elektronmikroskopā. Vairākumam bakteriofāgu raksturīga bungvālīšu forma (ar galvu un astesdaļu). Paplašinātā galvasdaļa sastāv no ribonukleīnskābes (RNS) vai dezoksiribonukleīnskābes (DNS) un olbaltumvielu apvalka. Bakteriofāgu iedarbība uz baktērijām ir šauri specifiska - katrai baktēriju sugai un katram šās sugas celmam ir savi īpaši bakteriofāgi, kas to iznīcina un kas nespēj vairoties citos celmos. Izmantojot šo bakteriofāgu īpašību, iespējams ar zināmiem bakteriofāgiem atklāt slimības ierosinātāju, piem., dažādos dizentērijas vai vēdertīfa nūjiņu tipus; tam ir svarīga nozīme šo slimību diagnostikā un epidemioloģijā. Bakteriofāgi lietoti arī infekcijas slimību profilaksē, piem., dzeramā ūdens dezinfekcijai, lai novērstu holeras epidēmiju, vai iekšķīgi, lai pasargātu no dizentērijas. Att.