BALANTIDIĀZE
invāzijas slimība, ko ierosina vienšūnas parazīts zarnu balantīdija (Balantidium coli). Balantidiāze cilvēkiem, galvenokārt lauku iedzīvotājiem, reģistrēta visos kontinentos, izņemot aukstā klimata joslu. Biežāk konstatēti atsevišķi saslimšanas gadījumi, daudz retāk saslimst lielāka cilvēku grupa. LPSR novēroti tikai atsevišķi gadījumi. Raksturīgākās pazīmes ir resnās zarnas čūlas dažādās attīstības stadijās. Čūlas ir dziļas un nereti perforē zarnas sienu. Apkārt čūlām gļotāda bez patoloģiskām pārmaiņām. Čūlas no veselās gļotādas atdalītas ar iekaisuma valnīti. Slimība sākas pēkšņi vai pakāpeniski. Parasti rodas ēstgribas trūkums, slikta dūša, sāpes pakrūtē. Dažreiz ir stipra caureja ar šķidriem izkārnījumiem, kam piemaisītas asinis un gļotas. Smagos gadījumos stāvoklis arvien pasliktinās, palielinās gļotu un asiņu piemaisījumi, slimnieks iet bojā kaheksijas (novājēšanas) dēļ; var arī izveidoties hroniska slimības gaita. Nesarežģītos balantidiāzes gadījumos ķermeņa t° paliek normāla. Balantidiāzi diagnoscē pēc klīniskās ainas, ko apstiprina izkārnījumu izmeklēšana laboratorijā.
Ārstē ar amīnarsonu un jatrenu. Ar antibiotikām labākos panākumus gūst, lietojot tetraciklīna grupas preparātus. Profilakse. Jāievēro personiskā higiēna: roku un visa ķermeņa tīrība, savlaicīga veļas maiņa. It sevišķi jāuzmanās dzīvnieku kopējiem, piem., cūku fermās. Augļi un dārzeņi pirms lietošanas rūpīgi jānomazgā un jānoskalo verdošā ūdenī.