BĒRNU CEREBRĀLĀ TRIEKA

galvas smadzeņu bojājuma sekas, kuru izpausme ir stīvas locekļu triekas. Galvas smadzeņu bojājums bieži rodas jau pirms bērna dzimšanas, ja māte grūtniecības laikā (sevišķi pirmajos 3 mēnešos) pārslimojusi dažas slimības (masalas, gripu, vīrushepatītu u.c). Slimību var izraisīt arī mātes sirdskaite, nieru slimība, paaugstināts asinsspiediens, hroniska saindēšanās ar ķimikālijām u.c. faktori. Visbiežākais bērnu cerebrālās triekas cēlonis ir dzemdību trauma vai ilgstošs nabassaites nospiedums. No katriem 1000 bērniem ar bērnu cerebrālo trieku slimo 2-3.

Bērnu cerebrālās triekas klīniskā izpausme - stīvās triekas parādās agri, parasti jau pirmajās mūža nedēļās. Bērns liec galvu atpakaļ, izteiktos gadījumos, nolikts uz muguras, veido «tiltiņu». Visbiežāk bērnu cerebrālās triekas diagnoze tiek noteikta 4-5 mēnešu vecumā, kad vecāki ievēro bērnam kustību traucējumus. Triekas skartie locekļi šķiet stīvi. Slimais bērns ir mazkustīgs. Nosēdināts uz krēsla vai galda malas, tas nenokar kājas, kā to dara vesels bērns, bet tur tās izstieptas, kopā sakļautas. Nostādīts uz kājām, slimais bērns balstās nevis uz visas pēdas, bet uz pirkstgaliem. Ja trieka skārusi rokas, bērns tās tur saliektas elkoņos, savilcis plaukstas dūrēs. Uztraukumā muskuļu stīvums pieaug, miegā izzūd. Muskuļu stīvumam pievienojas gribai nepakļautas kustības - hiperkinēzes. Stīvā trieka var skart visus bērna locekļus, vienas puses locekļus, abas kājas vai abas rokas vai arī tikai vienu locekli.

Bērnu cerebrālās triekas pavadparādība ir epilepsija. Slimniekam var būt runas traucējumi un šķielēšana. Var atpalikt arī bērna garīgā attīstība. Samērā reti sastopama bērnu cerebrālās triekas šļauganā forma, kad muskuļi ir šļaugani, it kā bez spēka. Aizkavējas slimnieka fiziskā attīstība: bērns sāk vēlu sēdēt un staigāt. Šī forma parasti saistīta ar garīgās attīstības atpalicību.

Ārstēšana sākama pēc iespējas agri, tiklīdz slimība diagnoscēta. Lieto medikamentus, kas mazina muskuļu spraigumu, uzlabo CNS darbību, vielmaiņu smadzenēs un muskuļos, regulē impulsu pārvadīšanu no smadzenēm uz muskuļiem un pretējā virzienā. Sevišķi svarīga nozīme bērnu cerebrālās triekas ārstēšanā ir ārstnieciskajai vingrošanai. Nodarbībās bērns apgūst pareizas kustību iemaņas, tam izstrādājas pareiza muskuļu grupu kopdarbība, mazinās palielinātais muskuļu spraigums. Liela nozīme ir arī masāžai, kas izdarāma saskaņā ar ārsta norādījumiem, jo drīkst masēt tikai zināmas muskuļu grupas. Ārstniecisko pasākumu kompleksā ietilpst arī elektroterapija. Lieto arī parafīna vai ozokerītā aplikācijas, dūņu ietinumus, siltas peldes (38- 39°). Slimniekam periodiski jāārstējas sanatorijā vai slimnīcā.

Bērnu cerebrālās triekas slimnieki no 3 gadu vecuma LPSR var ārstēties speciālā sanatorijā Ķemeros, tāpat Krimas dienvidu piekrastes sanatorijās. Slimajam jāatrodas pastāvīgā neiropatologa uzraudzībā. Slimo apskata arī ķirurgs ortopēds, jo dažkārt bērnu cerebrālās triekas slimniekam rodas locītavu mazkustība (sevišķi pēdas locītavā), runas traucējumu gadījumā nepieciešama logopēda palīdzība.

Garīgās attīstības atpalicības gadījumā bērnu cerebrālās triekas slimniekam palīdzību sniedz psihoneiroloģiskajā dispanserā. Svarīga, dažkārt izšķirīga nozīme ir tam, cik uzmanības, rūpju un darba slimā bērna ārstēšanai, viņa kustību iemaņu veidošanai un garīgās attīstības sekmēšanai veltī vecāki. Ja mājā neturpina nepieciešamās nodarbības, ārstnieciskajā iestādē panāktā uzlabošanās var pakāpeniski izzust.

Profilaksē svarīgākais ir rūpēties par topošās mātes veselību grūtniecības laikā. Grūtniecei jāsargājas no slimībām, smaga fiziska darba, no hroniskas saindēšanās (stipri iedarbīgi medikamenti, etilētais benzīns, acetons, alkohols, nikotīns u.c), miega zāļu un nomierinošo līdzekļu lietošanas. Ja grūtniecībā mātei bijušas kādas slimīgas pārmaiņas vai dzemdības norisējušas ar komplikācijām, bērns 1 mēnēša vecumā jāparāda speciālistam nervu slimībās, lai pēc iespējas agri atklātu varbūtējas bērnu cerebrālās triekas parādības.