BIOGĒNIE AMĪNI
bioloģiski aktīvi slāpekli saturoši organiskie savienojumi, kas rodas dzīvajos organismos no aminoskābēm oglekļa dioksīda atšķelšanās (dekarboksilēšanās) procesā. Daudzi biogēnie amīni - histamīns (veidojas no aminoskābes histidīna), tiramīns (no tirozīna), serotonīns (no 5-oksitriptofāna) u.c. - ietekmē kavēšanas un ierosas procesus galvas smadzeņu garozā un zemgarozas centros, rada asinsspiediena novirzes u.c. pārmaiņas organismā. Pat niecīgā koncentrācijā biogēnie amīni ietekmē dažādu orgānu funkciju. Tā, piem., histamīns paplašina kapilārus u.c. sīkos asinsvadus, palielina kapilāru caurlaidību, pastiprina sālsskābes sekrēciju kuņģī. Organismā tas atrodas saistītā veidā dažādos orgānos (plaušās, aknās, ādā), kā arī trombocītos un leikocītos. Iekaisuma un alerģijas gadījumā histamīns atbrīvojas - rodas ādas apsārtums un nieze. Biogēnie amīni, kas veidojas resnajā zarnā pūšanas baktēriju ietekmē (kadaverīns, putrescīns), daļēji uzsūcas asinīs un ir indīgi organismam. Fermenti amīnoksidāzes aknās atindē biogēnos amīnus - rodas amonjaks un netoksiski produkti.