BRILLES
vienkāršas ierīces redzes optisko defektu labošanai (koriģējošās brilles) vai acs pasargāšanai no ārējiem kairinājumiem (aizsargbrilles). Brilles sastāv no stikliem un ietvariem, kas stiklus fiksē pareizā stāvoklī attiecībā pret acīm un zīlīšu centriem (brilles var aizstāt ar kontaktlēcām).
Koriģējošās brilles. Acs refrakcijas anomālijas, akomodācijas un acs muskuļu darbības traucējumus labo optiskie stikli, kas lauž gaismas starus, mainot to virzienu. Optiskā stikla jeb lēcas lauztspēju (optisko stiprumu) mērī dioptrijās (D). 1 D stiprai lēcai fokusa attālums ir 1 m. Briļļu stiklu optiskās īpašības nosaka ar speciālu instrumentu - dioptrimetru. Izšķir izliektos, starus sakopojošos briļļu stiklus, ko apzīmē ar + (plusa) zīmi, un ieliektos, starus izkliedējošos briļļu stiklus, kurus apzīmē ar – (mīnusa) zīmi (skatīt 1. att.).
Gan sakopojošie, gan izkliedējošie briļļu stikli ir sfēriski (lauztspēja visos meridiānos ir vienāda) vai cilindriski (lauztspēja nav vienāda). Sakopojošos sfēriskos briļļu stiklus lieto tālredzības un vecuma redzes labošanai, izkliedējošos sfēriskos - tuvredzības labošanai. Ar cilindriskajiem stikliem koriģē astigmatismu. Izliekto stiklu trūkums ir attēla palielināšana, ieliekto - samazināšana. Bez tam pastāv arī optiskā aberācija, kas attēlu izkropļo. Šīs negatīvās īpašības pastiprinās, palielinoties stikla lauztspējai. Trūkumus mazina t.s. anastigmatiskie punktuālie stikli, kas ir līdzīgi meniskiem (to sānmalām tāda pati lauztspēja kā centrālajai daļai). Tīri sfēriski, anastigmatiski briļļu stikli lietojami, ja refrakcija nav lielāka par ±6 D. Lai, koriģējot astigmatismu, mazinātos optiskā aberācija, pēdējā laikā izgatavo toriskos stiklus, kuru priekšējā virsma ir sfēriska, bet mugurējā veido toru (mucas garengriezums). Dažreiz vecuma redzes un akomodācijas traucējumu gadījumā lieto bifokālos stiklus (ar 2 fokusiem) - to apakšējā daļa piemērota, lai skatītos tuvumā, augšējā - tālumā. Ja redze ir ļoti vāja, to uzlabo ar teleskopiskajām brillēm. Tā ir optisko stiklu sistēma, kas sastāv no 2 lēcām - izliektas un ieliektas - un ir līdzīga binoklim. Ļoti šaurais redzes lauks, briļļu smagums un mazā efektivitāte ierobežo to lietošanu. Ar prizmatiskajiem stikliem labo nelielu šķielēšanu, konverģences traucējumus, dubultošanos, dažreiz atvieglo skatīšanos tuvumā. Izeikoniskās brilles novērš anizeikoniju, t.i., parādību, kad uz katras acs tīklenes veidojas citāda lieluma attēls.
Spoguļu brilles lieto redzes lauka paplašināšanai dažādu patoloģisku redzes lauka pārmaiņu gadījumā. Kosmētiskās brilles lieto fizisku defektu noslēpšanai.
Aizsargbrilles (skatīt 2. att.) lieto, lai pasargātu acis no mehāniskām, daļēji arī termiskām un ķīmiskām traumām, kā arī no spilgtas gaismas (saules brilles), ultravioletā un infrasarkanā starojuma. Izšķir vaļēja tipa aizsargbrilles ar sānu aizsegiem vai bez tiem un slēgta tipa (sejai pieguļošas) aizsargbrilles. No mehāniskām traumām (metāla, akmens, stikla šķembām, putekļiem u.c. svešķermeņiem) acis aizsargā brilles ar parastiem, bieziem stikliem vai stiepļu pinumu stiklu vietā. No ķīmiskiem šķīdumu, gāzu, tvaiku radītiem apdegumiem acis, kā arī seju un elpošanas orgānus aizsargā speciālas sejas maskas un gāzmaskas. Spilgtu gaismu, kā arī ultravioleto un infrasarkano starojumu aiztur dažādas krāsas gaismas filtri, ko izvēlas atkarībā no izpildāmā darba (filmējot, metinot, strādājot pie martena un kausēšanas krāsnīm), piem., no spilgtas gaismas un ultravioletā starojuma acis pasargā aizsargbrilles vai maska ar dzeltenzaļa stikla filtriem, no infrasarkanā starojuma - zila stikla filtri. Ja redze ir pavājināta, jālieto aizsargbrilles ar koriģējošiem stikliem, iepriekš konsultējoties ar acu ārstu.