GALVAS SMADZEŅU NERVI
saistīti ar galvas smadzenēm un iziet no galvaskausa (vai arī ieiet tajā) pa dažādām tā atverēm. Pavisam ir 12 pāri galvas smadzeņu nervi. Atšķirībā no muguras smadzeņu nerviem, kas ir jaukti nervi, galvas smadzeņu nervi var būt jušanas (I, II, VIII), kustību (III, IV, VI, XI, XII) un jaukti nervi (V, VII, IX, X). Daži galvas smadzeņu nervi satur arī veģetatīvās nervu šķiedras. I - ožas nervs (nervus olfactorius) ir jušanas nervs. Sākas ar daudzām šķiedrām no deguna gļotādas mugurējās augšdaļas un vada impulsus, ko rada ožas kairinājums. II - redzes nervs (n. opticus) arī ir jušanas nervs; sākas acs tīklenē, beidzas smadzenēs. Pirms ieiešanas smadzenēs daļa nerva šķiedru krustojas ar šķiedrām, kas nāk no pretējās puses acs tīklenes, tāpēc katra redzes nerva šķiedras aiziet uz abām galvas smadzeņu puslodēm. III - acs kustību nervs (n. oculomotorius),
IV - veltņa nervs (n. trochlearis) un VI - atvilcējnervs (n. abducens) ir kustību nervi; tie inervē visus acs ābola muskuļus un augšējā plakstiņa cēlējmuskuli. Acs kustību nerva veģetatīvās šķiedras inervē acs ābola gludos (neapzināto kustību) muskuļus: zīlītes sašaurinātāju un akomodācijas muskuli. V - trijzaru nervs (n. trigeminus; skatīt 1. att.) ir visresnākais galvas smadzeņu nervs. Tam ir 3 zari. Pirmais zars (acs dobuma nervs) inervē acs ābolu, konjunktīvu, deguna gļotādu, kā arī pieres un augšējā plakstiņa ādu. Otrais zars (augšžokļa nervs) inervē apakšējā plakstiņa, deguna un augšlūpas ādu, aukslēju gļotādu, kā arī augšējos zobus un smaganas. Abi šie zari ir jušanas nervi. Trešais zars (apakšžokļa nervs) ir jaukts nervs. Tā jušanas šķiedras inervē vaiga gļotādu, deniņu, zoda un apakšlūpas ādu, mēles gļotādas priekšējo daļu, apakšējos zobus un smaganas, bet kustību šķiedras inervē visus košanas muskuļus, kā arī mutes dibena muskuļus. Visi 3 trijzaru nerva zari inervē arī galvas smadzeņu cieto apvalku. VII - sejas nervs (n. facialis; skatīt 2. att.) ir jaukts nervs. Tā lielāko daļu veido kustību šķiedras, kas inervē visus mīmikas muskuļus un dažus kakla muskuļus. Sejas nerva mazāko daļu veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuras dažreiz nošķir kā XIII galvas smadzeņu nervu - t.s. starpnervu (n. intermedius); tā zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu dziedzeri, kā arī asaru dziedzeri. VIII - līdzsvara un dzirdes nervs (n. vestibulocochlearis) ir jušanas nervs. Tam ir 2 daļas: dzirdes (gliemeža) nervs vada uz smadzenēm impulsus, kas rodas iekšējā ausī sakarā ar spirālā (Kortija) orgāna šūnu ierosu, kuru izraisa pamatmembrānas svārstības, bet līdzsvara (vestibulārais) nervs vada impulsus no iekšējās auss 3 pusloka kanāliem un abiem maisiņiem. IX - mēles un rīkles nervs (n. glossopharyngeus) ir jaukts nervs. Tas inervē mēles gļotādas mugurējo daļu, kā arī mēles garšas kārpiņas, kopā ar klejotājnervu arī rīkles muskuļus un gļotādu; tā veģetatīvās šķiedras inervē pieauss siekalu dziedzeri. X - klejotājnervs (n. vagus; skatīt 3. att.) arī ir jaukts nervs; tas satur daudz veģetatīvo šķiedru.
Atšķirībā no pārējiem galvas smadzeņu nerviem tā inervācijas rajons sniedzas tālu prom no galvas. No galvaskausa klejotājnervs iet uz leju kopā ar kopējo miega artēriju un iekšējo jūga vēnu, tad iet cauri krūšu dobumam un kopā ar barības vadu nokļūst vēdera dobumā. Klejotājnervs inervē galvas smadzeņu cieto apvalku, rīkli, balseni, sirdi (palēnina tās darbību), elpvadu, bronhus, plaušas, barības vadu un visus vēdera dobuma orgānus (paātrina zarnu darbību). XI - papildnervs (n. accesorius) ir kustību nervs; tas inervē galvas grozītājmuskuli (kakla sānos) un trapecmuskuli (skausta un muguras rajonā). XII - zemmēles nervs (n. hypoglossus) arī ir kustību nervs; tas inervē mēles muskuļus.