ĢENĒTIKA
cilvēka ģenētikas (antropoģenētikas) nozare, kas pētī iedzimtās slimības, kā arī to profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Medicīnā ģenētiku izmanto ģenealoģisko, dvīņu, citoģenētisko u.c. pētīšanas metodes. Ar citoģenētisko metodi pierādīts, ka iedzimtās slimības ir
saistītas ar novirzēm genomā, t.i., pārmaiņām hromosomu struktūrā, ar hromosomu uzbūves īpatnībām, kvantitatīvām pārmaiņām hromosomu komplektā. Piem., pārmaiņas hromosomu uzbūvē vai daudzumā ir Dauna slimības, Ternera-Šereševska sindroma, Klainfeltera sindroma, hroniska mieloleikozes u.c. iedzimto slimību pamatā. Jo agrāk konstatē novirzes genomā, jo lielākas ir iespējas daļēji vai pat pilnīgi novērst slimības simptomus (tas attiecas īpaši uz iedzimtām vielmaiņas slimībām). Medicīnā ģenētikai savukārt ir vairākas nozares, piem., imūnģenētika, ļaundabīgo audzēju un leikožu attīstības ģenētika, farmakoģenētika.