DEVAS
zāļu vielu daudzumi, ko ievada organismā. No devas lieluma atkarīga zāļu vielas koncentrācija asinīs un audos un iedarbības stiprums. Praksē izmanto t.s. vidējās terapeitiskās devas, kas dod ārstniecisku efektu. Izšķir vienreizējo devu - zāļu vielas daudzumu, ko ievada vienā reizē, un dienas devu - vielas daudzumu, ko ievada diennakts laikā. Reizēm jāievēro arī t.s. kursa deva - zāļu vielas daudzums, ko izlieto vienā ārstēšanās kursā.
Stipri iedarbīgajām un indīgajām zāļu vielām ar likumu noteiktas lielākās (maksimālās) pieļaujamās devas. Valsts farmakopejā uzrādītas lielākās pieļaujamās vienreizējās devas un lielākās pieļaujamās dienas devas. Zāles izrakstot, gatavojot un lietojot, jāraugās, lai lielākās devas netiktu pārsniegtas. Bērniem paredzētas mazākas terapeitiskās devas un lielākās pieļaujamās devas atbilstoši vecumam un ķermeņa masai. Arī veciem cilvēkiem zāļu vielas dod nedaudz samazinātās devās. Vispār, zāļu vielas dozējot, nepieciešama individuāla pieeja, jāievēro katra organisma īpatnības un slimības raksturs. Devas, kas izraisa saindēšanos, sauc par toksiskām, bet devas, kas rada nāvi, - par letālām. Letālās devas nosaka mēģinājumos ar dzīvniekiem.