DEZINSEKCIJA
cilvēkiem un dzīvniekiem kaitīgo posmkāju iznīcināšana ar speciāliem līdzekļiem un ierīcēm. Daudzi posmkāji pārnes infekciju slimību ierosinātājus: izsitumu tīfa un atguļas tīfa (utis), zarnu infekciju (mušas), malārijas (odi), mēra (blusas), ērču encefalīta un riketsiožu ierosinātājus (ērces); citi traucē cilvēka mieru, miegu un izraisa ādas niezi (blaktis), bojā pārtikas produktus (prusaki, skudras, mušas) vai arī apģērbu (kodes).
Pasākumus cīņā ar posmkājiem iedala profilaktiskos un likvidējošos. Pie profilaktiskajiem pasākumiem pieder personiskās higiēnas ievērošana, telpu tīrības saglabāšana (sevišķi virtuvēs, noliktavās, tualetēs), pareiza atkritumu savākšana, uzglabāšana un transportēšana; logu iesietošana siltā gadalaikā; produktu uzglabāšana slēgtos traukos; spraugu likvidēšana, kas novērš kukaiņu iekļūšanu telpās. Posmkāju iznīcināšanu veic ar mehāniskiem, fizikāliem, ķīmiskiem un bioloģiskiem līdzekļiem.
Mehāniskie līdzekļi ir, piem., mušpapīru, mušu un prusaku uztvērēju lietošana; apģērba un gultas veļas, kā arī mīksto mēbeļu attīrīšana no putekļiem; telpu uzkopšana. Mehāniskie līdzekļi ir efektīvi tikai kopā ar fizikāliem un ķīmiskiem līdzekļiem. Fizikālie līdzekļi ir inficēto priekšmetu sadedzināšana, mitra vai sausa karsta gaisa, kā arī karsta ūdens un tvaika lietošana, vārīšana, gludināšana. Drēbes gludinot, var iznīcināt utis; sevišķi rūpīgi jāapstrādā šuvju vietas un krokas. Arī vārīšanu izmanto, lai iznīcinātu utis un gnīdas veļā (kukaiņi un to olas iet bojā 15 minūtēs). Karsta ūdens lietošanai mēbeļu dezinsekcijai nav sevišķu panākumu. Tvaikus un karstu, sausu gaisu izmanto speciālās kamerās, lai iznīcinātu utis, blusas, blaktis. Ķīmiskie līdzekļi (skatīt insekticīdi) iedarbojas uz posmkājiem dažādās to attīstības stadijās.
Bioloģiskos līdzekļus (plēsīgos kukaiņus, putnus, zivis) lieto lauksaimniecībā un cīņā ar meža kaitēkļiem, Īpašu vietu dezinsekcijā ieņem repelenti - vielas, kas atbaida posmkājus. Dažos gadījumos tas ir vienīgais profilaktiskais līdzeklis, kas pasargā cilvēku no inficēšanās. Individuālai aizsardzībai ar repelentiem apstrādā (apziež, uzsmidzina) atsegto ķermeņa daļu ādu, kā arī apģērbu (tikai kokvilnas; uz vilnas audumiem tie nesaglabājas ilgi, bet sintētiskos audumus bojā), teltis, logu aizkarus utt. Ar repelentiem pārklāj tīru (sviedri ne tikai mazina repelentu darbības ilgumu, bet arī pārmaina to ķīmisko uzbūvi), veselu ādu. Repelentus nedrīkst lietot tūlīt pēc bārdas skūšanas; jāievēro, ka tie kairina acis, kā arī deguna un mutes dobuma gļotādu. Plašāk izmantojamie repelenti ir dimetilftalāts un dietiltoluamīds. Dimetilftalātu lieto gan neatšķaidītu, gan arī šķīdumu, krēmu, pastu, aerosolu veidā (krēms, aerosols "Taiga"). Ieberzēts sejas, kakla, roku ādā, tas pasargā cilvēku 2-6 stundas no odiem, ērcēm u.c. posmkājiem. Dietiltoluamīds (DETA) atbaida daudzas posmkāju sugas, un tā darbības laiks ir ilgāks nekā citiem repelentiem.