DIABĒTS
slimība, ko rada starpsmadzeņu un hipofīzes bojājumi un kam raksturīgs palielināts urīna daudzums (līdz 10-20 l diennaktī). Starpsmadzeņu un hipofīzes bojājumu cēlonis var būt infekcija, trauma vai audzējs. Bojātās šūnas vairs nesintezē un neizdala hormonu vazopresīnu, kas regulē ūdens reabsorbciju nieru kanāliņos. Urīns slimniekiem ir gaišs, dzidrs, ar mazu blīvumu. Lielais ūdens zudums rada slimniekam mokošas slāpes; ja tās netiek dzesētas, āda kļūst sausa, žūst gļotādas; sabiezējot asinīm, var būt paaugstināta t°, paātrināta sirdsdarbība, psih. traucējumi. Ārstē ar hipofīzes preparātiem, ar pretmikrobu un pretiekaisuma līdzekļiem. Jālikvidē infekcijas perēkļi organismā (bojāti zobi, strutojošas mandeles, deguna blakusdobumu iekaisums).