DISTROFIJA
bērnu - hroniski barošanās traucējumi, kuru dēļ rodas traucējumi vielmaiņā, daudzu orgānu un sistēmu darbībā un bērna augšanā un attīstībā. Bērnu distrofija var būt saistīta ar pamazinātu ķermeņa masu (hipotrofija), ar palielinātu masu (paratrofija) vai ar normālu masu; biežāk vērojama pamazināta masa. Visbiežāk distrofija rodas zīdaiņiem sakarā ar intensīvo vielmaiņu. Distrofijas cēlonis var būt kvantitatīvi vai kvalitatīvi nepietiekams uzturs. Dabiski ēdināts bērns var nesaņemt pietiekamu barības daudzumu (to kontrolē, nosverot bērnu pirms un pēc ēšanas), ja mātei ir par maz piena, ir krūtsgala defekti vai ja bērns vārguma vai citu iemeslu dēļ nespēj zīst. Distrofija veidojas arī tad, ja bērna uzturā trūkst kādas svarīgas sastāvdaļas, piemēram, olbaltumvielu, ogļhidrātu, minerālvielu, vitamīnu. Šāds stāvoklis biežāk rodas mākslīgi ēdinātiem bērniem (skatīt zīdaiņa ēdināšana). Distrofijas cēlonis var būt arī infekcijas slimības (zarnu infekcija, plaušu karsonis u.c.), kā arī zīdaiņa nepareiza kopšana un režīma neievērošana (slikti vēdinātas telpas, pārkaršana, nekārtīga ēdināšana utt.). Distrofija var būt arī piedzimta, kad traucējumi bērna vielmaiņā rodas jau mātes organismā. Tos izraisa mātes smēķēšana, alkohola lietošana, nepilnvērtīgs uzturs, kaitīgi darba apstākļi, dažādi medikamenti, grūtniecības toksikozes, infekcijas slimības, anēmija u.c. faktori. Reizēm distrofiju izraisa arī individuāla dažādu vielu (laktozes, fruktozes, saharozes, glutēnvielu u.c.) nepanešana, kas var būt iedzimta vai iegūta (visbiežāk pēc pārslimotas caurejas). Galvenā distrofijas pazīme ir samazināta masa, pēc kuras izšķir 3 distrofijas pakāpes. Par pirmās pakāpes distrofiju runā tad, ja zīdainim trūkst 15-20% masas, par otrās pakāpes distrofiju - tad, ja trūkst 20-30% , par trešās pakāpes distrofiju - tad, ja masas samazinājums pārsniedz 30% . Pirmās pakāpes distrofiju var pat nepamanīt. Otrās pakāpes distrofijas gadījumā bērns sāk atpalikt ne tikai pēc masas, bet arī pēc garuma. Āda pelēcīga, viegli krokojas. Bērns kļūst apātisks, kaprīzs, rodas miega traucējumi. Trešās pakāpes distrofija jau ir grūti labojams stāvoklis. Bērnam pilnīgi izzūd zemādas tauku kārta, seja kļūst vecīga. Novājējumam un apātijai var pievienoties vemšana, caureja, nervu darbības traucējumi. Slimajam bērnam ir samazināta pretestība infekcijas slimībām, tāpēc bieži rodas plaušu karsonis u.c. slimības, no kurām bērns var aiziet bojā. Smaga distrofija pirmajā dzīves gadā var vēl ilgi ietekmēt bērna veselības stāvokli. Distrofija ar palielinātu ķermeņa masu (paratrofija) visbiežāk veidojas zīdaiņiem, kam ir laba ēstgriba, ja tie saņem pārāk daudz ogļhidrātu (ķīseļi, miltu produkti, putraimi, kartupeļi, saldumi, cepumi). Šādiem bērniem raksturīgi miega traucējumi, kaprīzums, anēmija, pamazinās pretestība infekcijas slimībām. Slimību laikā tiem strauji samazinās masa, biežāk rodas krampji. Tāpēc arī šāda distrofija laikus jānovērš. Distrofiju ārstē ar pareizu kopšanu, ārsta noteiktu uzturu un vitamīniem. Izmanto arī dažādus medikamentus, masāžu un ārstniecisko fizkultūru, smagos gadījumos arī asins preparātu pārliešanu. Profilakse. Bērns pareizi jāēdina, jākopj, jānorūda.