DZELTE
dzeltena ādas, gļotādas un acu ābolu krāsa, kas rodas galvenokārt aknu vai žults izvadceļu saslimšanas gadījumā. Dzelteno krāsu rada žults pigments bilirubīns, kas uzkrājas asinīs un nogulsnējas ķermeņa audos. Atkarībā no bilirubīna daudzuma asinīs ādas, gļotādas un acs ābolu krāsa var būt dažāda - no gaiši dzeltenas līdz zaļganai. Dzeltes gadījumā nekavējoties jāgriežas pie ārsta, jo tā var būt simptoms vīrushepatītam, leptospirozei u.c. smagām slimībām. Izšķir 3 galvenos dzeltes veidus - parenhimatozo, mehānisko un hemolītisko dzelti . Parenhimatozā dzelte rodas aknu šūnu bojājuma dēļ sakarā ar vīrushepatītu, saindēšanos ar medikamentiem, grūtniecību u.c. Mehānisko dzelti rada žults izvadceļu nosprostojums sakarā ar žultsakmeņiem, iekaisumu, audzēju u.c. Hemolītiskā dzelte rodas pastiprinātas eritrocītu sabrukšanas dēļ hemolītiskās anēmijas, sepses, malārijas, saindēšanās u.c. gadījumos. Jaundzimušajiem 2. dienā pēc piedzimšanas bieži rodas t.s. fizioloģiskā dzelte, kuras cēlonis ir pārejoša aknu mazspēja; šī dzelte pāriet dažu dienu laikā. Taču reizēm jaundzimušo dzelte ir simptoms jaundzimušo hemolītiskajai slimībai. Ja neliels ādas dzeltenums novērojams kopš bērnības, jādomā par iedzimtiem bilirubīna izvadīšanas traucējumiem sakarā ar speciālu fermentu trūkumu.