DZIMUMNESPĒJA
vīrieša dzimumfunkcijas traucējums; pilnīga vai daļēja nespēja izdarīt dzimumaktu. Daļēju dzimumnespēju sauc arī par seksuālu mazspēju. Dzimumnespēja ne vienmēr saistīta ar neauglību. Normālas dzimumfunkcijas gadījumā dzimumakta komponenti - dzimumtieksme (libido), dzimumlocekļa piebriešana (erekcija), sēklas noplūšana (ejakulācija) un dzimumapmierinājums (orgasms) ir savstarpēji saistīti. Dzimumnespējas gadījumā tie var būt traucēti katrs atsevišķi, var novirzīties no normas gan patoloģiskas kavēšanas, gan pārkairinājuma virzienā. Dzimumnespēja var būt relatīva, piem., ja partneriem fizioloģiski dzimumspēja ir ļoti atšķirīga (tas jāņem
vērā, izvēloties partneri); tā var mainīties arī partneru kopdzīves laikā un radīt nesaskaņu. Dzimumnespējas pamatā ir fizioloģiskas dzimumspējas, partneru savstarpējo attiecību, seksuālās informācijas, adaptācijas un daudzu citu faktoru nelabvēlīga mijiedarbība cilvēka individuālās attīstības laikā. Viena no biežāk sastopamām dzimumnespējas formām ir neiroreceptoriskā forma, kuru rada ilgstošs priekšdziedzera vai urīnizvadkanāla ejakulācijas receptoru kairinājums. Šādu kairinājumu var izraisīt hronisks iekaisums (prostatīts, gonoreja), bieža dzimumakta pārtraukšana vai pagarināšana, onānisms. Dzimumnespējas cēlonis var būt arī dzimumcentru bojājums muguras smadzenēs, kuru var radīt infekcija (sifiliss, izkaisītā skleroze), intoksikācija (ar alkoholu, arsēnu, opiju), traumas. Arī nepietiekama sēklinieku vai pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība (piem., einuhoīdisms), tāpat arī dažādi dzimumakta mehāniskie šķēršļi (piem., dzimumlocekļa anomālijas) var radīt dzimumnespēju. To var izraisīt arī dažas galvas smadzeņu slimības un nervu sistēmas funkcionāli traucējumi (piem., neirastēnija). Jebkurai dzimumnespējas formai ir arī neirotiskas dabas traucējumi (bailes no neveiksmes, neticība saviem spēkiem u.c.), kurus bieži vēl vairāk padziļina partneres nesaprotoša izturēšanās un novēršanās. Ārstēšanu katrā konkrētā gadījumā nosaka ārsts seksologs; ārstē pamatslimību. Nozīme ir psihoterapijai, kā arī ārsta pārrunām ar partneri. Ārstēšanās laikā nedrīkst lietot alkoholu. Profilakse. Pareiza dzimumaudzināšana un dzimumdzīves higiēna, norūdīšanās, higiēna, darba un atpūtas režīms, hronisko iekaisumu ārstēšana.