EMPIĒMA
strutu uzkrāšanās kādā ķermeņa dobumā vai dobā orgānā. Visbiežāk empiēma ierosina strutas radošie mikroorganismi (streptokoki, stafilokoki), tuberkulozes ierosinātāji u.c. Dobuma empiēma izveidojas, piem., pleiras dobumā, ja tajā sakrājas šķidrums, pievienojas infekcija un rodas strutas; doba orgāna empiēma
izveidojas šā orgāna sienu strutojoša iekaisuma (piem., apendicīta, holecistīta, nefrozes) gadījumā, ja tā izvadkanālu nosprosto akmeņi, iekaisuma infiltrāts, gļotādas tūska, rētaudi u.tml. Izšķir akūtu un hronisku empiēmu. Akūtās empiēmas simptomi norāda uz akūtu iekaisuma procesu organismā; hroniska empiēma noris ilgstoši un bieži rada organisma vispārēju intoksikāciju. Ārstē ar antibiotikām, vispārspēcinošu terapiju. Dobuma empiēmas ārstēšanas pamatprincips ir izvadīt strutas, izdarot punkciju vai atverot dobumu. Doba orgāna empiēmas gadījumā dažreiz bojātais orgāns jāizoperē.