ELEKTROSTIMULACTJA
organisma audu vai atsevišķu orgānu darbības ierosināšana ar zemfrekvences līdzstrāvas impulsiem; viens no elektroterapijas veidiem. Atbildes reakcija uz elektrisko impulsu kairinājumu ir muskuļu tetāniska saraušanās, kam seko atslābums impulsu starplaikos. Muskuļu elektrostimulācijai izmanto impulsus, kuru frekvenci iespējams mainīt no 0,5 līdz 100 Hz un ilgumu no 0,1 līdz 60 ms. Elektrostimulāciju izdara ar speciālu aparātu, kura aktīvo elektrodu novieto stimulējamā muskuļa kustību nerva punktā, bet otru - starp lāpstiņām vai krustu apvidū. Abus elektrodus var novietot ari vietās, kur muskulis pāriet cīpslā. Procedūras laikā panāk ritmisku muskuļu saraušanos 24 - 36 reizes minūtē, seanss ilgst 10 - 20 minūtes, ārstēšanās kurss - 10 - 30 seansu. Elektrostimulāciju lieto galvenokārt. tad, ja ir kustību nervu bojājumi, ko pavada attiecīgo muskuļu parēze vai atrofija (traumatiski neirīti, sejas un balsenes nervu bojājumi, poliomielīta sekas, kā arī ilgstoša muskuļu bezdarbība). Ritmiska muskuļu saraušanās uzlabo nervu barošanos, muskuļu asinsriti un barošanos, palielina muskuļu darbaspējas, veicina nervu šķiedru
reģenerāciju, paātrinot bojāto muskuļu funkciju atjaunošanos. Elektrostimulāciju lieto arī gludās muskulatūras funkciju stimulācijai dažu iekšējo orgānu (kuņģa, zarnu, žultspūšļa, urīnpūšļa) atonijas gadījumā. Sirds muskulatūras elektrostimulācija ietilpst neatliekamās palīdzības metožu kompleksā cilvēkiem, kam ir sirdsdarbības ritma traucējumi.