ĒRCES
zirnekļveidīgo klases kārta. Pasaulē apmēram 15 000 sugu, no tām apmēram 10 % ir asinssūcējas. Ērces forma, lielums un dzīves veids dažāds. Parazītiskām Ērcēm komplicēts snuķis, ar kuru tās pieķeras pie saimnieka un sūc asinis. Ērces attīstības ilgums no 1 - 3 nedēļām (kašķērces, gamazoīdērces) līdz 2 - 3 gadiem. (ganībērces); attīstībā 4 stadijas: ola, kāpurs, nimfa, pieaugusi ērce. Medicīnā nozīme ir 3 ērču grupām - ganībērcēm (Ixodidae), gamazoīdērcēm (Gamasoidea) un kašķērcēm (Acaridae), jo tās pārnēsā un saglabā dabā dažādu slimību ierosinātājus (ērču encefalīta, limfocitārā horiomeningīta, kū drudža, infekciozā nefrozonefrīta, žurku izsitumu tīfa, mēra, tularēmijas, leptospirožu, toksoplazmozes u.c. slimību ierosinātājus; skatīt transmisīvās infekcijas slimības). Dažas ērču sugas bojā pārtikas produktus (parastā miltērce Tyroglyphus farinea). Ganībērču garums sasniedz 10 mm, piesūkušās mātītes masa līdz 60 reižu pārsniedz tās sākotnējo masu. Zināmas tikai parazītiskās formas. LPSR ir 6 sugas, no tām uz cilvēkiem parazitē 2: ganību jeb suņu ērces (Ixodes ricinus) un taigas ērces (I. persulcatus). Abas ir galvenais ērču encelalīta infekcijas avots. Pirmā sastopama visā LPSR teritorijā, otrā - tās austrumu daļā. Kāpuri sūc asinis no sīkiem zīdītājiem, galvenokārt peļveidīgajiem grauzējiem un putniem, nimfas - no vidēji lieliem dzīvniekiem (vāverēm, zaķiem, mežirbēm), pieaugušās ērces - galvenokārt no lieliem savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem. Katrā attīstības stadijā ērces asinis sūc tikai vienreiz. Gamazoīdērces ir sīki, līdz 1 mm gari dzīvnieki. Sastopamas gan parazītiskas, gan brīvi dzīvojošas formas. Asinis sūc daudzkārt. Cilvēkam konstatēta mājputnu ērce (Dermanyssus gallinae) un žurku ērce (Ornithonyssus bacoti). Cilvēka kašķērce (Acarus siro) ir sīks (0,1 - 0,3 mm) parazīts, kašķa ierosinātājs. Apmēram 15 pasugu, kas parazitē uz savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem, arī uz cilvēkiem. Dzīvo saimnieka ādā vai uz tās. Att.