KNIŠĻI
divspārņu kārtas dzimta; sīki (2 - 5 mm gari) asinssūcēji kukaiņi. PSRS apmēram 300 sugu, LPSR - 30. Dēj tekošos ūdeņos 25 - 800 olu. Kāpurs tārpveidīgs, sasniedz 5 - 7 mm garumu. Pēc 3 - 4 nedēļām iekūņojas. Kūniņas zvanveida apvalkā piestiprinātas pie zemūdens priekšmetiem. Pēc 5 - 10 dienām izšķiļas pieaudzis knislis, kas ar gaisa burbuli uzpeld virspusē un aizlido. Asinis sūc tikai mātītes, galvenokārt no zīdītājiem un putniem, arī no cilvēkiem. Knišļu siekalas indīgas, dažkārt sadzeltajiem paaugstinās t°, veidojas plaušu un limfmezglu tūska, punktveida asinsizplūdumi sirds muskulī (dzīvnieki nereti nobeidzas); vieglākos gadījumos - ādas iekaisumi (skatīt kukaiņu dzēlumi). Knišļi var mehāniski pārnēsāt tularēmijas un liesas sērgas ierosinātājus, kā arī būt dažu filāriju (parazītiski tārpi) starpsaimnieki. Att.