KOSMISKĀ BIOLOĢIJA
bioloģijas zinātne, kas pētī organismu dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Tā izmanto bioloģijas, aviācijas, medicīnas, astronomijas, ģeofizikas, radioelektronikas u.c. zinātņu sasniegumus. Kosmiskās bioloģijas galvenais uzdevums ir pētīt kosmiskajā lidojumā darbojošos faktoru (paātrinājuma, vibrācijas, bezsvara stāvokļa) un kosmiskās telpas (vakuuma, radiācijas) ietekmi uz cilvēka organismu. Paātrinājuma svarīgākais tiešais efekts ir pārmaiņas asinsritē un plaušu ventilācijā. Pētījumi, kas izdarīti speciālās centrifūgās, pierādījuši, ka lielus paātrinājumus cilvēks vislabāk panes, ja tie darbojas priekšas - muguras virzienā. Ilgstošā kosmiskajā lidojumā attīstās asinsrites sistēmas detrenētība, rodas traucējumi ūdens un minerālvielu maiņā. Paceļoties kosmiskajā telpā un atgriežoties uz Zemes, uz cilvēku iedarbojas pārslodze. Augi un bezmugurkaulnieki spēj izturēt pārslodzi, kas tūkstoškārt pārsniedz Zemes pievilkšanas spēku; zīdītāji, sevišķi cilvēki, pret to daudz neizturīgāki. Zemes mākslīgajos pavadoņos cilvēks atrodas bezsvara stāvoklī, jo Zemes pievilkšanas spēku līdzsvaro centrbēdzes spēks, kas attīstās, cilvēkam lidojot pa orbītu. Bezsvara stāvoklis pamazina organisma spēju izturēt fizisku slodzi un readaptēšanos normālas (Zemes) gravitācijas apstākļiem. Bez tam bezsvara stāvoklī galvas smadzenes nesaņem parasto signalizāciju no orgāniem (auss vestibulārā aparāta u.c), kas uztver Zemes pievilkšanas spēku; tas var negatīvi ietekmēt galvas smadzeņu, asinsrites u.c. orgānu un sistēmu funkciju. Tomēr cilvēka organisms spēj kompensēt vestibulārā aparāta izslēgšanos un var ilgstoši atrasties bezsvara stāvoklī bez lielākiem dzīvības funkciju traucējumiem. Kosmiskai bioloģijai jāatrisina daudzas problēmas: jārada kosmosā cilvēka dzīvei nepieciešamie apstākļi, jānovērš radiācijas ietekme, jāpalielina cilvēka organisma izturība neparastos apstākļos (bezsvara stāvoklī, pārslodzē, mazkustīgā stāvoklī).