KOSMISKAIS STAROJUMS
daļiņu plūsma, kas nāk uz Zemi no pasaules telpas. Izšķir primāro un sekundāro kosmisko starojumu. Primārais kosmiskais starojums sastāv no protoniem un atomu kodoliem. Sekundārais kosmiskais starojums ir elementārdaļiņu (elektronu, pozitronu, γ kvantu, mezonu, hiperonu u.c.) plūsma, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai. Primārais kosmiskais starojums savu enerģiju Zemes atmosfērā zaudē un līdz Zemes virsmai nonāk ļoti niecīgā daudzumā. Daļu kosmiskā starojuma aiztur Zemes magnētiskais lauks, izveidojot Zemes radiācijas joslas. Kosmiskā starojuma sastāvā ir daļiņas ar ļoti lielu enerģiju (pat līdz 10000000000000000000 eV), kādas pašreiz nav iespējams iegūt pat visspēcīgākajos lādētu daļiņu paātrinātājos. Kosmiskais starojums ir viena no dabiskā radiācijas fona sastāvdaļām, tā daudzums jūras līmenī ir neliels un nerada briesmas cilvēka veselībai. Starpplanētu telpā, kur nav Zemes atmosfēras un magnētiskā lauka ietekmes, kosmiskais starojums ir daudz lielāks, tāpēc kosmosa kuģos jānodrošina apkalpes aizsardzība pret kosmisko starojumu.