KANALIZĀCIJA

cauruļu, apakšzemes kanālu u.c. sanitārtehnisko ierīču sistēma, kas ierīkota, lai aizvadītu apdzīvoto vietu vai rūpniecības uzņēmumu šķidros atkritumus un notekūdeņus. Kanalizācija ir higiēniskākā atkritumu savākšanas un likvidēšanas sistēma, jo atkritumi tiek tūlīt savākti to rašanās vietās, aizvadīti pa caurulēm, kas ieraktas dziļi zemē, un likvidēti. Izšķir dalīto kanalizācijas sistēmu, kur sadzīves un atmosfēras ūdeņi tiek savākti un aizvadīti pa atsevišķām caurulēm, un kopējo kanalizācijas sistēmu, kur sadzīves un atmosfēras ūdeņi tiek novadīti pa vienu kanālu. Rūpniecības notekūdeņus vispirms attīra un tikai tad ievada kopējā kanalizācijas sistēmā vai arī aizvada pa atsevišķām caurulēm. Ievadīt kanalizācijas ūdeņus vaļējās ūdenstilpēs drīkst tikai tad, ja tie neietekmē ūdens pašattīrīšanās procesus, ūdens floru un faunu, kā arī tad, ja tie nesatur toksiskās vai radioaktīvās vielas cilvēka veselībai kaitīgā koncentrācijā. Kanalizācijas ūdeņus drīkst ieplūdināt tikai tādās ūdenstilpēs, kuru ūdeni neizmanto dzeršanai. Ja apdzīvotās vietas ūdenstilpe kanalizācijas ūdeņus pilnīgi attīrīt nespēj, tie jāattīra. Izšķir kanalizācijas ūdeņu dabiskās un mākslīgās attīrīšanas metodes. Pie dabiskajām kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas metodēm pieder t.s. augsnes metode - kanalizācijas ūdeņu filtrēšana cauri augsnei. Filtrējoties tie attīrās no cietām daļiņām un mikroorganismiem, bet tajos izšķīdušos organiskos savienojumus absorbē augsne, kur notiek to mineralizācija. Lietojot augsnes metodi, ierīko speciālus aprasināšanas vai filtrācijas laukus. Aprasināšanas laukos tiek ierīkoti kvadrāti, starp kuriem 1 m attālumā cits no cita ir 0,5 m dziļi kanāli. Pa speciāliem sadalītājkanāliem kanalizācijas ūdeņi tiek ievadīti kanālos. Netīrie ūdeņi filtrējas cauri augsnei un 1,5 m dziļumā ieplūst drenāžas caurulēs, tālāk - savācējcaurulēs; pa tām attīrītie ūdeņi tiek ievadīti ūdenstilpēs. Starp kanāliem uz paaugstinājumiem sēj lauksaimniecības kultūras. Filtrācijas laukos kvadrātu vietās ir padziļinājumi, kurus ierobežo 1 m augsts valnis. Tos pilnīgi applūdina. Tad izdara pārtraukumu uz 4 - 8 stundām un pēc tam no jauna applūdina. Netīrie ūdeņi filtrējas cauri 1,5 m biezai augsnes kārtai, tālāk tiek savākti drenāžas caurulēs un ievadīti ūdenstilpēs. Filtrācijas laukus lauksaimniecības kultūru audzēšanai neizmanto. Aprasināšanas un filtrācijas laukus ierīko 0,5 - 1 km attālumā no dzīvojamā rajona, ņemot vērā valdošo vēju virzienu (pa vējam).

Ja dabiskās metodes nav iespējams izmantot, lieto mākslīgās attīrīšanas metodes - kanalizācijas ūdeņus attīra speciālos nostādinātājos un biooksidētājos (bioloģiskie filtri u.c.). Vispirms kanalizācijas ūdeņus izlaiž caur sietu un smilšu uztvērēju, pēc tam netīrie ūdeņi nonāk nostādinātājā, kur nogulsnējas arī sīkās atkritumu daļiņas. Par nostādinātājiem var izmantot septiktankus (īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai) vai divlauku nostādinātājus. Septiktankus iekārto tā, lai šķidrums tiem tecētu cauri lēnām, 2 - 3 diennaktis. Tajos izgulsnējas pat vissīkākie piemaisījumi; ik pēc 6 - 12 mēnešiem septiktankus tīra un dūņas kompostē. Biooksidētājos kanalizācijas ūdeņi attīrās no tajos izšķīdušajām organiskajām vielām. Nelielās apdzīvotās vietās, kur ir ūdensvads, bet nav kopējā kanalizācijas tīkla, ir t.s. mazā kanalizācija - ierīko kanalizācijas sistēmu daļai ēku vai veselai ēku grupai (slimnīca, sabiedriskās ēkas). Kanalizācijas ūdeņus var attīrīt pēc iepriekšminētajām metodēm vai arī ierīkot t.s. pazemes filtrāciju - kanalizācijas ūdeņi tiek dzidrināti speciālos septiktankos, bioloģiskā attīrīšanās notiek apakšzemes filtrācijas laukos jeb filtrakās (ja augsnē filtrācija noris labi). Ja augsnē filtrācija noris lēni, izmanto grants-smilšu filtrus. Att.