KARDIOSKLEROZE
saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā. Galvenie kardiosklerozes cēloņi ir sirds muskulatūras nepietiekama apgāde ar asinīm sirds vainagartēriju aterosklerozes dēļ vai miokardīts (sirds muskulatūras iekaisums). Tāpēc izšķir aterosklerotisko un miokardītisko kardiosklerozi. Tā var būt difūza (vispārēja) vai perēkļveidīga. Difūzajai kardiosklerozei raksturīga saistaudu vienmērīga ieaugšana sirds muskulatūrā. Perēkļveidīgā kardioskleroze rodas pēc pārciesta miokarda infarkta, kad atmirušajā vietā paliek rēta. Nereti vienlaikus ir abi kardiosklerozes veidi. Kardiosklerozes izpausmes veids atkarīgs no sklerotiskā procesa intensitātes un plašuma. Sāpes sirds apvidū (stenokardija) vairāk raksturīgas sirds vainagartēriju aterosklerozei un biežāk uznāk agrajās kardiosklerozes stadijās. Vēlāk, kad saistaudi pārņēmuši visu sirds muskulatūru, rodas stipri sirdsdarbības traucējumi un sirds mazspēja. Viena no pirmajām kardiosklerozes pazīmēm ir aizdusa - sākumā pēc fiziskas piepūles, bet vēlāk arī miera stāvokli. Slimniekiem var būt arī sirds ritma traucējumi, kas izpaužas vai nu ekstrasistoļu, vai mirgošanas aritmijas veidā. Kardiosklerozes slimniekiem sirds pamazām paplašinās un rodas asins sastrēgumi plaušās un aknās; parādās tūska, kas sākumā manāma tikai vakaros kājās, bet vēlāk arī citur. Āda slimniekiem ir zilgana. Ārstēšana. Cilvēkiem, kas slimo ar kardiosklerozi, stingri jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms. Darbam jāatbilst asinsrites sistēmas stāvoklim. Diētā ierobežo sāls un šķidruma daudzumu. Medikamenti lietojami pēc ārsta norādījumiem. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Profilakse. Jācenšas izsargāties no aterosklerozes, miokardīta un citām sirds slimībām.