KRAMPJI
no cilvēka gribas neatkarīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko izraisa galvas smadzeņu garozas, kā arī zemgarozas kodolu u.c. nervu sistēmas daļu organiski vai funkcionāli bojājumi. Krampju cēlonis var būt dažādas nervu sistēmas slimības (encefalīts, meningīts, trauma, audzējs, smadzeņu asinsrites traucējumi u.c.), saindēšanās (urēmija, saindēšanās ar strihnīnu, kordiamīnu u.c), vielmaiņas traucējumi u.c. Vispārēju krampju rašanos var veicināt arī strauja t° maiņa. Dažreiz krampji rodas atsevišķās rokas muskuļu grupās pēc ilgstošas profesionālas pārpūles, piem., vijolniekiem, pianistiem, mašīnrakstītājām, drēbniekiem. Krampji dažreiz rodas arī histērijas slimniekiem; tie sevišķi raksturīgi epilepsijas slimniekiem. Krampji var būt kloniski un toniski. Kloniskajiem krampjiem raksturīga strauja, atkārtota muskuļu saraušanās. Intensīvus kloniskos krampjus loceklī vai visā ķermenī sauc par konvulsijām. Toniskie krampji ir lēnāki, ilgstošāki. Krampji var būt vienā muskulī vai muskuļu grupā un daudzās muskuļu grupās. Lai likvidētu krampjus, jāārstē slimība, kas tos izraisa. Lieto arī dažādus pretkrampju līdzekļus. Profesionālo krampju gadījumā jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms; lieto vispārspēcinošus
un nomierinošus līdzekļus, fizikālas procedūras, ārstniecisko fizkultūru.