KRAMPJU TERAPIJA
nespecifiska ārstēšanas metode: tiek radīts īslaicīgs bezsamaņas stāvoklis (koma), kas parasti saistīts ar krampjiem un kam seko psihofizioloģiskas pārmaiņas galvas smadzenēs. Lēkmi izraisa, ievadot vēnā medikamentus, piem., korazolu, kā arī izmantojot precīzi dozētu elektrisko strāvu (elektrošoks); to veic ar īpašu aparātu. Krampju terapiju visbiežāk lieto ilgstošu, dziļu depresiju, kā arī dažu akūtu psihožu gadījumā. Krampju lēkmi slimnieks nejūt un vēlāk par to neko neatceras. Krampju terapijas lietošana slimnieka somatiskajam stāvoklim ir pilnīgi nekaitīga, nekādas nelabvēlīgas sekas nerodas. Kopš psihofarmakoloģisko līdzekļu ieviešanas ārstniecībā krampju terapiju izmanto daudz retāk. Parasti pēc dažiem krampju terapijas seansiem turpina ārstēšanu ar psihofarmakoloģiskiem līdzekļiem.