KROSS
skrējiens šķēršļotā apvidū; vieglatlētikas disciplīna. Kross attīsta izturību, tāpēc to izmanto par treniņa līdzekli lielākajā daļā sporta veidu, kā arī veselības nostiprināšanai. Kross rada vienmērīgu ilgstošu fizisku slodzi sirdij un kāju muskuļiem. Skābekļa daudzums, kas jāsaņem muskuļiem, lai skrējiena laikā atražotos nepieciešamā enerģija, atkarīgs no skrējiena tempa. Sistemātiski krosa skrējieni fizioloģiski palielina sirds muskulatūras masu un kambaru tilpumu, t.i., sirds darbaspējas pieaug. Netrenētiem veseliem cilvēkiem organisma nostiprināšanai, asinsrites uzlabošanai, kā arī sirds išēmiskās slimības profilaksei ieteicams 3 - 4 reizes nedēļā skriet ne mazāk kā 15 minūtes tādā tempā, lai pulsa ātrums sasniegtu 120 - 130 sitienu minūtē. Kross ietilpst Vissavienības
GDA kompleksā (piedalīšanās sacensībās bez iepriekšēja treniņa veselībai kaitīga). Krosus rīko arī slēpošanā, motosportā, riteņbraukšanā un citos sporta veidos.