KŪRORTI

vietas, kuru dabiskie ārstniecības faktori (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi u.c.) izmantojami ārstniecībā un kuras ir atbilstoši iekārtotas - uzceltas ūdensdziedniecības un dūņu dziedniecības iestādes, klimatterapijas paviljoni, dzīvojamie korpusi, kultūras iestādes. PSRS izveidots plašs kūrortu tīkls (to ir vairāk par 500), darbojas vairāk nekā 2000 sanatoriju, iekārtoti atpūtas nami, kuros ik gadu atpūšas un ārstējas simtiem tūkstošu darbaļaužu. (Galvenos PSRS Eiropas daļas, arī LPSR kūrortus un ārstniecības vietas skatīt shematiskajās kartēs - 1. un 2. attēlā.) Kūrorti iedalīti 3 grupās: Vissavienības nozīmes kūrorti - apmēram 30 (arī Ķemeru kūrorti), republikas nozīmes kūrorti un vietējas nozīmes kūrorti. Tuvu atrodošos kūrortus, kūrortu ciematus un ārstniecības vietas bieži apzīmē ar vienu nosaukumu, piem., Jūrmala, Ļeņingradas kūrorui rajons, Odesas kūrortu rajons, Soči u.tml. Pēc ārstniecības faktoriem kūrortus iedala 3 galvenās grupās - klimatiskajos (piejūras, kalnu, līdzenuma u.c.) kūrortos, balneoloģiskajos kūrortos (ar ārstnieciskiem minerālūdeņiem) un dūņu dziedniecības kūrortos. Klimatiskajos kūrortos galvenais ārstnieciskais faktors ir klimata īpatnības un tām atbilstošas klimatprocedūras (aeroterapija, saules terapija, talasoterapija, ainavu terapija). Pazīstamākie piejūras klimatiskie kūrorti ir Krimas kūrorti, Kaukāza Melnās jūras piekrastes kūrorti (no Anapas līdz Batumi), Odesas kūrortu rajons, Baltijas jūras piekrastes rajona kūrorti (Jūrmala, Liepāja, Palanga, Pērnava, Kaļiņingrada), Ļeņingradas kūrortu rajons, Vladivostokas kūrortu zona. Piejūras klimatiskajiem kūrortiem raksturīgs tīrs jūras gaiss, vienmērīga gaisa t°, paaugstināts atmosfēras spiediens vasarā un pazemināts ziemā. Tomēr katram klimatam ir savi stipri atšķirīgi konkrētie klimatiskie dati. Kalnu klimatiskajiem kūrortiem raksturīgs pazemināts atmosfēras spiediens,

bagātīga saules radiācija un ultravioletais starojums, ļoti tīrs gaiss un pastiprināta gaisa jonizācija, pazemināta gaisa t°. Kalnu klimatiskos kūrortus iedala augstu (>2000 metri virs jūras līmeņa), vidēju (1000 - 2000 metri virs jūras līmeņa) un zemu (400 - 1000 metri virs jūras līmeņa) kalnu kūrortos. Pazīstamākie kalnu kūrorti PSRS ir Diližana (Armēnijas PSR), Olentuja (KPFSR Čitas apgabals), Teberda (KPFSR Stavropoles novads), Čimgana (Kazahijas PSR), Abastumani (Gruzijas PSR), u.c. Līdzenuma klimatiskos kūrortus iedala meža, stepes un tuksneša klimatiskajos kūrortos. Stepes klimatiskajos kūrortos, kas atrodas Kazahijas PSR ziemeļdaļā, Kirgīzijas PSR, Čitas apgabalā, PSRS Eiropas daļas dienvidos un citur, ir sauss, karsts gaiss un ļoti mazs nokrišņu daudzums. Vidusāzijas u.c. tuksneša klimatiskajos kūrortos vasarā raksturīgs silts (ziemeļdaļā) vai karsts, ļoti sauss, saulains laiks bez nokrišņiem (dienviddaļā). Daudzi klimatiskie kūrorti vienlaikus ir arī balneoloģiski vai dūņu kūrorti, piem., visa Ziemeļkaukāza kūrortu grupa - Kislovodska, Pjatigorska, Esentuki, Žeļeznovodska u.c. Ņemot vērā klimatisko un meteoroloģisko faktoru lielo ietekmi uz cilvēka organismu, pēdējā laikā visos kūrortos dziedniecībā vairāk vai mazāk izmanto klimatiskos faktorus, vajadzības gadījumā radot speciālu mikroklimatu (skatīt klimatterapija). Balneoloģiskajos kūrortos galvenie ārstniecības līdzekļi ir ārstnieciskie minerālūdeņi, kas pēc fizikālajām un ķīmiskām īpašībām var būt ļoti dažādi; tos

lieto ārīgi - peldēs, dušās, inhalācijās, dažādās skalošanas procedūrās u.c. (skatīt balneoterapija) un iekšķīgi - kā dzeramo minerālūdeni. Ievērojamākie PSRS, arī LPSR balneoloģiskie kūrorti raksturoti 1. un 2. tabulā. Dūņu dziedniecības kūrortu galvenais dziednieciskais faktors ir dažāda tipa ārstnieciskās dūņas, kas uz cilvēka organismu iedarbojas ar savām fizikālajām (t°, mehānisko spiedienu) un ķīmiski bioloģiskām īpašībām (dažādām dūņām tās ir dažādas, un līdz ar to iedarbība uz cilvēka organismu var atšķirties). Ievērojamākie PSRS un LPSR dūņu dziedniecības kūrorti raksturoti 1. un 2. tabulā. Kompleksajā kūrortterapijā liela nozīme ir kūrorta un uztura režīmam, psihoterapijai. Bez dabiskajiem ārstnieciskajiem faktoriem izmanto arī mākslīgi sagatavotas peldes, fizikālās terapijas aparatūru, medikamentus u.c. Atpūtai un slimnieku ārstēšanai kūrortos darbojas atpūtas nami, sanatorijas, pansionāti, kūrorta poliklīnikas. Latvijas PSR kūrortos bez dūņām un dabiskajiem minerālūdeņiem plaši izmanto arī mākslīgos ogļskābes, skuju, radona ūdeņus; visos LPSR kūrortos un ārstniecības vietās izmanto klimatterapiju. Uz kūrortu slimniekus nosūta ārsti no poliklīnikām, dispanseriem u.c. veselības aizsardzības iestādēm (skatīt slimnieku nosūtīšana uz sanatorijām un kūrortiem). Kūrortu celtniecība un attīstība PSRS, to organizācijas principi, kā arī izmantošana ārstniecībāā un profilaksē balstās uz kurortoloģijas sasniegumiem.