HIDROCEFĀLIJA
smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā. Hidrocefālijas mehānisms var būt dažāds: šķidruma pastiprināta producēšanās, tā nepietiekama uzsūkšanās un cirkulācijas traucējumi. Izšķir iekšējo hidrocefāliju, kad šķidrums uzkrājas galvenokārt paplašinātos smadzeņu dobumos, un ārējo hidrocefāliju, kad šķidrums uzkrājas galvenokārt telpā starp smadzeņu apvalkiem. Var būt arī vispārējā hidrocefālija. Hidrocefālija var būt piedzimta (radusies pirms bērna dzimšanas) vai iegūta (radusies vēlākā dzīves laikā). Hidrocefālija var būt akūta un hroniska. Hidrocefālijas cēloņi ir dažādi - infekcija, intoksikācija, traumas, audzēji, cistas, smadzeņu attīstības traucējumi u.c. Bieži hidrocefālija rodas pēc bērnībā pārciesta meningoencefalīta, meningīta, nervu sistēmas toksoplazmozes, sifilisa. T.s. sastrēguma hidrocefālija rodas sakarā ar nieru, aknu, sirds un asinsvadu slimībām un asins stāzi galvas vēnās.
Bērniem hidrocefālijas gadījumā galvaskausa kauli kļūst plāni, galva palielinās, kļūst apaļa, piere - plata, izvelvēta. Paplašinās galvaskausa šuves un avotiņi, pastiprinās galvas vēnu zīmējums. Bieži rodas redzes nerva atrofija, šķielēšana, kurlums, mēmums. Bērni, kam ir hidrocefālija, vēlu sāk celties kājās, ilgi nestaigā, viņiem ir locekļu muskuļu vājums, hiperkinēzes, garīgās attīstības traucējumi. Ja hidrocefālija rodas pieaugušajiem, galvas lielums un forma parasti nemainās. Raksturīgas ir galvassāpes, slikta dūša, vemšana, reibonis. Var būt kustību koordinācijas traucējumi, nedroša gaita (ataksija), epileptiskās lēkmes. Ārstēšana. Jānovērš hidrocefālijas cēlonis. Regulāri jālieto diēta ar samazinātu sāls un ūdens daudzumu. Atkarībā no hidrocefālijas mehānisma izmanto dažādus medikamentus; atsevišķos gadījumos galvu apstaro ar rentgenstarojumu vai ārstē ķirurģiski.