HIPOVITAMINOZE
daļējs kāda vitamīna trūkums organismā. Hipovitaminoze rada lielākus vai mazākus veselības traucējumus. Galvenie hipovitaminozes cēloņi: 1) nepietiekams (zemāks par vidējo dienas normu) vitamīnu daudzums uzturā. Ekonomiski maz attīstītās Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas valstis daudzu iedzīvotāju uzturā ir ļoti maz olbaltumvielu, tāpēc no organisma tiek pastiprināti izvadīti В grupas vitamīni un drīz iestājas to trūkums. Mūsu apstākļos absolūti nepietiekams uzturā var būt galvenokārt С vitamīna daudzums, it īpaši ziemas un pavasara mēnešos, ja cilvēks lieto maz dārzeņu un augļu; 2) nepilnīga vitamīnu uzsūkšanās vai pastiprināta noārdīšanās gremošanas orgānos. Šādas izcelsmes hipovitaminozi izraisa hroniski gremošanas traucējumi, piem., sālsskābes trūkums kuņģa sulā, enterīts, pankreatīts, kā arī plaša kuņģa vai zarnu rezekcija; 3) piedzimti vai iegūti vielmaiņas traucējumi, kas var pastiprināt vitamīnu noārdīšanos vai traucēt to uzkrāšanos organismā; piem., aknu slimību gadījumā tiek traucēta vitamīnu maiņa un var iestāties hipovitaminoze, kaut arī vitamīnu daudzums uzturā šķietami ir pietiekams; 4) antibiotiku, kā arī dažu citu pretmikrobu līdzekļu lietošana, kas var radīt zarnu mikrofloras darbības traucējumus un mikrobu sintezēto vitamīnu (galvenokārt В grupas vitamīnu daudzuma samazināšanos zarnās; 5) pastiprināts vitamīnu patēriņš organismā sakarā ar palielinātu fizioloģisku aktivitāti (smags fizisks darbs vai sasprindzināts garīgs darbs, grūtniecības un laktācijas periods u.c.) vai slimību (akūtas un hroniskas infekcijas, kā arī citas novārdzinošas slimības). Hipovitaminozes pazīmes ir dažādas atkarībā no trūkstošā vitamīna (skatīt skorbuts; pelagra; beriberi; arī vitamīni). Vieglas hipovitaminozes gadījumā klīniskās pazīmes var būt nenoteiktas un diagnozi precizē, nosakot
vitamīnu daudzumu asinīs vai tā izdalīšanos ar urīnu pēc lielas vitamīnu devas ievadīšanas (ja ir vitamīnu trūkums, ar urīnu izdalās maz ievadītā vitamīna). Hipovitaminozes diagnozi dažreiz nosaka, spriežot pēc uzsāktas vitamīnu terapijas labvēlīgiem rezultātiem. Ārstēšana. Ja darbojas kāds no minētajiem faktoriem, kas palielina vitamīnu patēriņu vai kavē to uzsūkšanos un izmantošanos organismā, ieteicams trūkstošos vitamīnus ievadīt ar vitamīnu preparātiem. Profilaksē svarīgs ir vispusīgs uzturs.