INTOKSIKĀCIJAS PSIHOZES
psihiski traucējumi, kuru cēlonis ir akūta vai hroniska saindēšanās ar dažādām indīgām vielām. Biežāk sastopami psihiski traucējumi un psihozes, kas saistītas ar alkohola (skatīt alkoholisms; alkohola psihozes), dažkārt arī ar narkotisko vielu un stimulatoru lietošanu (skatīt narkomānija). Intoksikācijas psihozes var rasties arī pēc saindēšanās ar medikamentiem un dažādām ķīmiskām vielām. Reizēm intoksikācijas psihozes rodas pēc psihofarmakoloģisku līdzekļu, kā arī izoniazīda, kortikotropīna un kortizona, atropīna un to saturošu preparātu (astmatols) pārmērīgas lietošanas. Izoniazīds rada nemotivētas garastāvokļa svārstības līdz ar eiforiju, kā arī depresiju, kas saistīta ar nemieru un trauksmi; var izveidoties psihozes ar apziņas traucējumiem. Kortikotropīns un kortizons dažkārt rada pacilātu garastāvokli un miega traucējumus, palielina kustību aktivitāti. Vēlāk var izveidoties maniakāls stāvoklis (skatīt mānija) vai depresija, kas saistīta ar aizkavējumu vai trauksmes sajūtu. Var būt arī psihozes apvienojumā ar apziņas traucējumiem. Pārāk lielas atropina devas var izraisīt delīriju, apdullumu, komu, kā arī spilgtas redzes halucinācijas, fantāzijas uzplūdus. Pēc psihisko traucējumu akūtā perioda beigšanās var palikt smaga astēnija vai encefalopātija. Pēc saindēšanās ar svinu rodas astēnija, galvassāpes. Tetraetilsvins (to pievieno benzīnam kā antidetonatoru) izraisa bezmiegu, astēniju, galvassāpes. Raksturīgas nepatīkamas sajūtas mutē (it kā tur iekļuvuši diegi, mati). Smagākas saindēšanās gadījumā var rasties apziņas traucējumi (delīrijs, apdullums). Saindēšanās ar tvana gāzi var izraisīt delīriju, kas saistīts ar redzes un ožas halucinācijām. Ārstēšana. Ja intoksikācijas psihozes radušās sakarā ar medikamentu pārmērīgu lietošanu, attiecīgā medikamenta deva jāsamazina vai tā lietošana jāpārtrauc. Izmanto vitamīnus, sirds un asinsvadu u.c. līdzekļus (skatīt arī saindēšanās).