IEKŠĒJĀS SEKRĒCIJAS DZIEDZERI
dziedzeraudu orgāni bez izvadkanāliem; savas darbības produktus (inkrētus) tie izdala tieši asinīs. Šādi dziedzeri ir epifīze, hipofīze, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, aizkrūtes dziedzeris, virsnieres, aizkuņģa dziedzera saliņas un dzimumdziedzeru inkretoriskā daļa. Šo dziedzeru izdalītie inkrēti - hormoni - ir ļoti svarīgi humorālās regulācijas faktori. Jau niecīgā daudzumā tie var stipri ietekmēt dažādus orgānus vai pat orgānu sistēmas, nomācot
vai rosinot to darbību. Lai gan iekšējās sekrēcijas dziedzeriem ir dažāda izcelsme, novietojums un uzbūve, to darbība ir vienota, ļoti komplicēta, daudzveidīga un cieši saistīta ar nervu sistēmu. Šī saistība ir divpusēja (hormoni savukārt ietekmē nervu sistēmu), tomēr galvenā nozīme ir nervu sistēmai. Starpnieks starp galvas smadzenēm un iekšējās sekrēcijas dziedzeriem ir hipofīze. Nervu sistēma ļoti bagātīgi inervē iekšējās sekrēcijas dziedzerus; hormonu izdalīšanās, to nokļūšana asinīs, transportēšana un iedarbība uz citiem orgāniem notiek reflektoriski. Tā kā atsevišķu orgānu un orgānu sistēmu darbību un koordināciju regulē iekšējās sekrēcijas dziedzeru hormoni sadarbībā ar nervu sistēmu, tad arī parasti runā par organisma funkciju vienotu neirohumorālo regulāciju. Att.
-
kas ir šī raksta autors?
-
kas ir šī raksta autors?
-
kas ir šī raksta autors?
-
kas ir šī raksta autors?