JAUNPIENS
piena dziedzeru sekrēts, kas zīdītājiem izdalās 3 - 10 dienas pēc dzemdībām (cilvēkam 3 - 6 dienas). Pēc fizikālajām un bioloģiskajām īpašībām jaunpiens atšķiras no piena. Jaunpienā ir vairāk olbaltumvielu, tauku, minerālvielu, vitamīnu, bet sevišķi imūnvielu. Govs jaunpiens satur 15 - 23% olbaltumvielu (5 - 8 reizes vairāk nekā piens, tāpēc karsējot jaunpiens sarec); no tām apmēram puse ir globulīni, kam piemīt antivielu īpašības. Jaunpiens ir laktoze un glikoze, 4 - 6% tauku, 1,2 - 1,5% minerālvielu (daudz kalcija). Salīdzinājumā ar pienu jaunpiens satur apmēram 10 reižu vairāk A vitamīna un karotīna, 2 - 3 reizes vairāk В grupas vitamīnu, daudz holīna, E un D vitamīnu, kā arī С vitamīnu. Jaunpiena pāreja pienā saistīta ar imūnglobulīnu daudzuma samazināšanos. Kā koncentrēts olbaltumvielu, kalcija un vitamīnu avots jaunpiens ieteicams arī novājināta un slima cilvēka uzturā.