pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums. Locītavas pamatelementi ir virsmas, somiņa un dobums. Locītavas virsmas atrodas galvenokārt kaulu galos, retāk sānos. Parasti viena virsma ir ieliekta un veido bedrīti, bet otra - izliekta un veido galviņu, kas iegulst bedrītē. Locītavas virsmas forma, kas var būt cilindriska, elipsveidīga, seglveidīga, lodveidīga un plakana, nosaka kustību virzienu locītavā. Locītavas virsmas klāj skrimslis, kas kustību laikā darbojas par amortizatoru. Gar locītavas virsmu malām stiepjas locītavas somiņa, kas, savienojot kaulu galus, veido locītavas dobumu. Tas ir hermētiski noslēgts, tāpēc atmosfēras spiediens locītavu vēl nostiprina no ārpuses. Somiņai ir 2 slāņi: ārējais, kas savieno kaulus, un iekšējais, kas izstrādā locītavas šķidrumu - sinoviju. Tas mazina berzi starp locītavas skrimšļiem un atvieglina to slīdēšanu vienam gar otru. Locītavās var būt saistaudu, skrimšļaudu un kaulu palīgaparāti, kas pilnveido locītavas uzbūvi un funkciju.
Pie saistaudu palīgaparātiem pieder saites, kas sastopamas gandrīz visās locītavās. Saites iedalāmas ārējās un iekšējās. Ārējās stiepjas starp kaulu galiem pa somiņas ārpusi, bet iekšējās savieno kaulu galus locītavas dobumā. Saites ir mazelastīgas, tās nostiprina locītavu, bet ierobežo to kustības. Pie skrimšļaudu palīgaparātiem pieder diski, meniski un locītavlūpas. Diski ir skrimšļa plātnītes krūšu kaula un atslēgkaula, kā arī citās locītavās. Tie izlīdzina locītavas virsmu neatbilstību vienotrai un palielina kustību iespējas. Līdzīgas funkcijas ir meniskiem - 2 pusmēnessveida skrimšļa plātnītēm ceļa locītavā. Locītavlūpas - gredzeniskas skrimšļa plātnītes pleca un gūžas locītavā - padziļina locītavas bedrītes, jo pieaugušas klāt tās malām. Kaulu palīgaparāti - lēcveida kauliņi sastopami ceļa, plaukstas un pēdas locītavās. Tie atrodas garāmejošo muskuļu cīpslās un kustības momentā novērš cīpslas berzi gar locītavu. Locītavas iedala vienass, divasu un daudzasu locītavās. Pie vienass locītavām pieder cilindriskas locītavas, piem., vītņveida elkoņa locītava un blokveida locītava starp pirkstu kauliņiem, kur iespējamas saliekšanas un atliekšanas kustības. Pie šās grupas pieder arī riteņveida locītava starp elkoņa kaulu un spieķkaulu; tā apakšdelmu kopā ar plaukstu pagriež uz iekšu vai uz āru. Divasu locītava ir elipsveida (piem., spieķkaula un plaukstas pamata locītava) un seglveida locītava (starp īkšķi un plaukstas pamata kauliem), kur notiek kustības ap 2 savstarpēji perpendikulārām asīm. Daudzasu locītava ir lodveida (pleca locītava) un riekstveida (gūžas locītava) locītava ar 3 kustību asīm. Ja locītavas virsmas ir plakanas, iespējamas tikai niecīgas, slīdošas kustības, tāpēc šādas locītavas sauc par mazkustīgām (krūšu kaula un ribu locītavas).