LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS
ķīmiskas vielas, ko lieto kultūraugu ražības palielināšanai, kā arī augu kaitēkļu, slimību, nezāļu, grauzēju apkarošanai. Izšķir augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus. Augu aizsardzības līdzekļus (pesticīdus) pēc nozīmes iedala insekticīdos (pret kaitēkļiem), fungicīdos (pret parazītiskajām sēnēm), baktericīdos (pret baktērijām), herbicīdos (pret nezālēm), zoocīdos (pret grauzējiem) u.c. Tos izmanto pulveru (dustu), suspensiju, pastu, emulsiju, šķīdumu veidā augu apmiglošanai un apputināšanai, sēklu kodināšanai, indīgu ēsmu gatavošanai, augsnes fumigācijai, telpu gāzēšanai utt. Gandrīz visi augu aizsardzības līdzekļi toksiski iedarbojas uz cilvēka organismu. Saindēties var, ķimikālijas fasējot, transportējot vai uzglabājot, apstrādājot sēklas, remontējot mašīnas u.tml., kā arī lietojot uzturā augu vai dzīvnieku izcelsmes uzturlīdzekļus, kuros ķimikālijas ir pārgājušas no piesārņotas augsnes, ūdens vai atmosfēras gaisa (ķimikāliju toksiskās īpašības saglabājas arī pēc uzturlīdzekļu termiskas apstrādes). Ķimikālijas iekļūst organismā caur veselu ādu, kā arī caur elpošanas ceļu un gremošanas orgānu gļotādu. Plašāk pazīstami ir hlororganiskie savienojumi (heksahlorāns, polihlorpinēns, heptahlors), fosfororganiskie savienojumi (hlorofoss, metafoss, karbofoss) un dzīvsudraborganiskie savienojumi (granozāns). Daudzi no tiem ir ļoti stabili savienojumi, kas augsnē nenoārdās pat 10 gados, bez tam tiem piemīt spēja uzkrāties dzīvajos organismos, palēnām tos saindējot (hlororganiskie insekticīdi un fungicīdi, vairākums fosfororganisko insekticīdu, dzīvsudraborganiskie fungicīdi). Hlororganiskie savienojumi parasti bojā nervu sistēmu, aknas, nieres. Saindēšanās simptomi: nespēks, reibonis, slikta dūša, acu konjuktīvas un elpošanas ceļu gļotādas kairinājums. Dažiem šās grupas savienojumiem (piem.,
DDT, heksahlorānam) ir tendence pastiprināti uzkrāties dzīvajos organismos, tāpēc tos aizliegts izmantot. Fosfororganiskie savienojumi organismā viegli iekļūst caur veselu ādu un kavē fermenta
holīnesterāzes darbību. No fosfororganiskajiem savienojumiem aizliegts izmantot tiofosu. Saindēšanās simptomi: vemšana, reibonis, nespēks, trīce, elpošanas traucējumi; smagos gadījumos - kustību un runas traucējumi, acu zīlīšu sašaurināšanās, asinsspiediena strauja pazemināšanās. Dzīvsudraborganiskie fungicīdi ir ļoti gaistoši, to tvaiki bojā galvenokārt
CNS, kā arī pamazina dažu fermentu aktivitāti. Saindēšanās simptomi: vemšana, bezsamaņa, kustību traucējumi, trīce, smagos gadījumos - redzes un dzirdes pavājināšanās. Minerālmēslus pēc barības elementu sastāva iedala slāpekļa, fosfora, kālija, kā arī kompleksajos minerālmēslos. Minerālmēslu iedarbība uz cilvēka organismu ir dažāda, tie galvenokārt kairina acu konjunktīvu un elpošanas orgānus, bet daži, piem., amonjakūdens, var radīt smagus acu apdegumus (skatīt acu traumas). Pirmā palīdzība saindēšanās gadījumā jāsniedz nekavējoties. Cietušo iznes svaigā gaisā, attaisa vaļā apkakli, jostu; skalo kuņģi, izraisot vemšanu (skatīt kuņģa skalošana). Ja apstājusies elpošana, jāizdara elpināšana. Jādod dzert 1 - 2 karotes aktivētās ogles. Ja lauksaimniecības ķimikālijas iekļuvušas acīs, tās jāskalo ar tīru ūdeni vai 2% dzeramās sodas šķīdumu. Jebkurā saindēšanās gadījumā cietušais jānogādā slimnīcā. Saindēšanās profilaksē jāievēro katras lauksaimniecības ķimikālijas lietošanas sanitārie noteikumi, kā arī personiskā higiēna, jālieto individuālie aizsarglīdzekļi (speciāls darba apģērbs, pretputekļu respiratori, gāzmaskas, aizsargbrilles). Lauksaimniecības ķimikāliju noliktavām jāatrodas ne tuvāk par 200 m no dzīvojamām ēkām un fermām; noliktavās jābūt labai ventilācijai, kas nodrošina gaisa tīrību. Amonjakūdens jāuzglabā dzelzs vai tērauda cisternās, kuru vāki cieši jāaizskrūvē, lietojot gumijas blīves. Stacionāras cisternas jāuzstāda uz mūra vai betona pamatiem. Vietās, kur amonjakūdeni glabā un iepilda
cisternās vai mašīnās, jābūt tīram ūdenim un pirmās palīdzības aptieciņai. Pēc darba ar lauksaimniecības ķimikālijām obligāta ir mazgāšanās dušā. Cilvēkiem, kas strādā ar indīgām lauksaimniecības ķimikālijām, ir saīsināta (4 - 6 stundas) darba diena; tie pakļauti periodiskām medicīniskām apskatēm. Strādāt ar lauksaimniecības ķimikālijām drīkst tikai veseli cilvēki. Jaunas lauksaimniecības ķimikālijas PSRS izmanto tikai ar Veselības aizsardzības ministrijas atļauju pēc speciālas to indīgo īpašību izpētīšanas un personiskās higiēnas un drošības pasākumu rekomendāciju izstrādāšanas. Katrai lauksaimniecības ķimikālijai tiek izstrādāts optimālais lietošanas laiks un deva, transportēšanas un glabāšanas sanitārie noteikumi.