LAKRICAS
tauriņziežu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi; PSRS sastopamas 7 sugas. Medicīnā izmanto kailo (G. glabra) un Urālu lakricu (G. uralensis), kuru saknēm un apakšzemes dzinumiem salda garša. Aug Vidusāzijā, Kaukāzā, Donas, Volgas un Urālu upju baseinu lejasdaļā. Ievāc apakšzemes daļas dažādos gadalaikos, attīra (bet nemazgā), nomizo, vītina un žāvē. Var uzglabāt 10 gadus. Droga satur saponīnu glicirizīnu un tā skaldproduktus (glicirizīnskābi, gliciretīnskābi), flavonoīdus (likviritīnu, likviritozīdu) u.c. Gatavo tējas, pulverus, biezo un sauso ekstraktu; ietilpst zirnīšos un krūšu eliksīrā. Lakricas preparātus lieto par ūdens un minerālvielu maiņas regulētājiem, atkrēpošanas, diurētisku un caurejas līdzekli. Gliciretīnskābes sāļiem antitoksiska iedarbība (preparāts glicirams), tos lieto pret iekaisumiem, gripu, alerģiskām slimībām, preparātus likviritonu, flakarbīnu - kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā. Att.