LEPTOSPIROZES

infekcijas slimības, ko ierosina īpaši spirohetu dzimtas mikroorganismi - leptospīras. Pazīstami apmēram 40 dažādi leptospīru seroloģiskie tipi. Leptospīras ātri iet bojā, it īpaši saules gaismā, sausumā, skābā vidē, bet ir izturīgas mitrumā, dabiskajās ūdenstilpēs saglabājas 3 - 4 nedēļas. Ar leptospirozi slimo dzīvnieki un cilvēki. Tās novērojamas visā pasaulē gan kā atsevišķi gadījumi, gan epidēmiski uzliesmojumi. Leptospirozes LPSR maz izpētītas. Plašāk pazīstama ir ikterohemorāģiskā leptospiroze jeb Vasiļjeva - Veila slimība (ierosinātājs - Leptospira icterohaemorrhagiae) un ūdensdrudži (ierosinātājs - L. grippotyphosa, L. monjakowi u.c). Infekcijas avots - savvaļas dzīvnieki, galvenokārt grauzēji (peles, žurkas), kā arī mājdzīvnieki (govis, cūkas, aitas, kazas, zirgi, suņi, kaķi). Dzīvnieki leptospīru nēsātāji saglabā tās organismā, galvenokārt nierēs, un pastāvīgi izdala ar urīnu. Cilvēks inficējas caur bojātu ādu, gļotādu un gremošanas traktu, peldoties ūdenstilpēs, kas piesārņotas ar slimo dzīvnieku izdalījumiem, izmantojot šādu ūdeni dzeršanai, kopjot slimus mājdzīvniekus, kā arī lietojot uzturā ar leptospīrām inficētus produktus (pienu u.c). Cilvēki cits citu inficē reti. Leptospirozei ir sezonāls raksturs, tās biežāk sastopamas lietus periodos - vasarā un rudenī. Iekļuvušas asinīs, leptospīras izraisa nieru, aknu un asinsvadu bojājumus un organisma intoksikāciju. Inkubācijas periods ilgst 2 - 19 dienas, visbiežāk 6 - 13 dienas. Slimība parasti sākas pēkšņi ar augstu t°, stiprām galvas un muskuļu sāpēm, murgiem un bezmiegu. Drudzis ilgst 5 - 6 dienas, tad t° krītas līdz normālai un var parādīties dzelte, 1/3 gadījumu apmēram pēc nedēļu ilga normālas t° perioda tā paaugstinās otrreiz un rodas nieru bojājumu pazīmes - urīna izdalīšanās samazinās vai rodas pat pilnīga anūrija. Dažreiz seko vēl trešais paaugstinātas t° vilnis. Bieža parādība - deguna asiņošana un izsitumi uz ādas. Var rasties komplikācijas, piem., meningīts (smadzeņu apvalku iekaisums). Slimības vidējais ilgums 2 - 3 nedēļas, atveseļošanās lēna. Atkarībā no ierosinātāja sugas leptospirozes var izpausties arī vieglākās formās - bez dzeltes (bezikteriskās formas, piem., ūdensdrudži). Pēc pārslimošanas paliek ilgstoša imunitāte. Ārstēšana. Slimnieks obligāti ievietojams slimnīcā. Jāievēro stingrs gultas režīms. Lieto antibiotikas, specifisko gamma globulīnu. Uzturam jābūt viegli sagremojamam un pilnvērtīgam, jāuzņem daudz šķidruma. Profilakse. Cīņa ar grauzējiem, ūdenstilpju un pārtikas produktu aizsargāšana no piesārņošanās ar grauzēju un mājdzīvnieku izdalījumiem. Rajonos, kur bieži sastopamas leptospirozes, nedrīkst peldēties ūdenstilpēs, ja ir aizdomas, ka tās var būt piesārņotas; jālieto tikai vārīts ūdens (arī mazgājoties); strādājot lauku darbos, šahtās, novācot sienu, kā arī kanalizācijas darbos jālieto aizsargtērps (gumijas zābaki un cimdi); slimu dzīvnieku gaļu un pienu drīkst lietot tikai pēc pietiekamas termiskas apstrādes. Specifiskajai profilaksei lieto vakcīnu.